Līga Lindenbauma. Subjektīva gada summa ar atvērtām beigām

Pirms ķēros pie gada summas kopsavilkšanas, šķita, ka nekas nesummējas. Un tomēr, pārcilājot atmiņā pagājušo, šis tas atradās. Un pārsteidzoši, ka iezīmējās arī tēmas, kas seko līdzi šogad.

Bet pirms ķerties pie nākotnes – kas ir mani muzejiskie notikumi 2017. gadā? 

1. Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) jau otro gadu pēc kārtas ierindojas manā muzeju gada summā (pat ja tas nav muzejs). Atskatoties uz 2017. gadu, īpaši jāizceļ izstāde “Luters. Pagrieziens”, jo tā ir vistuvāk ekspozīcijām, kādas gribētu redzēt arī Latvijas muzejos. Tā ir drosme radoši interpretēt pat jūtīgas tēmas un spēja nepadarīt izstādi par atklāto krājumu, iekārtotāja/mākslinieka kā līdzvērtīga partnera iesaistīšana izstādes veidošanā, kā arī kvalitatīvas un aizraujošas paralēlo pasākumu programmas (lekcijas, ekskursijas, diskusijas) radīšana, kas pieteikto tēmu apskata no atšķirīgiem rakursiem. Mēdzu smieties, ka “Luters. Pagrieziens” ir mana visvairāk apmeklētā izstāde (ja neskaita tās, kuras esmu organizējusi pati). Un kā gan lai uz to neiet, ja teju katru nedēļu to papildina speciālistu lasītas (bezmaksas!) lekcijas par tēmām, kuras man ir nezināmas?

2. Ja es skatītos muzeju un jau īstenotu pastāvīgo ekspozīciju virzienā, tad Latvijas Kara muzeja jaunā ekspozīcija “Latvijas iedzīvotāji Pirmajā pasaules karā” ir solis ceļā uz jau minēto LNB veiksmes stāstu. Tajā saista pievēršanās sadzīvei, dzīvesstāstu pasniegšanas veids (kaut teksta joprojām ir par daudz), kā arī emocijas rosinošais iekārtojums (autori – dizaina birojs H2E). Vēl jo lielāka intriga šobrīd ir nākamās ekspozīcijas gaidas, kuras dizaina risinājumus veidos otra lielākā Latvijas izstāžu iekārtotāju apvienība – DDstudio. Būs interesanti salīdzināt abu veikumus!

3. Manā ikdienas izstāžu apskates maršrutā šogad stabilu vietu ir ieņēmis Latvijas Fotogrāfijas muzejs, par ko es tiešām viņus apsveicu. Atzīšos, ka pirms kāda laika šī tik pateicīgajā vietā novietotā muzeja durvis vēru labi ja reizi gadā. Tiesa, Fotomuzeja izstādes joprojām gribētos redzēt labāk iekārtotas un acīs krītošs ir finansējuma trūkums. Tomēr šī muzeja izstāžu saturs, kaut neviendabīgs, tomēr ir kvalitatīvs un saistošs. Jācer, ka tuvāko gadu laikā īstenosies muzeja darbinieku iecere pārcelties uz jaunām telpām un fotogrāfijas problemātika tiks atspoguļota kvalitatīvā ekspozīcijā.

Noslēgumā jāmin, ka arī šis gads ir sācies ar intrigu: top Latvijas muzeju kopizstāde “Latvijas gadsimts” un no šī gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi Muzeju likumā, kas nosaka, ka muzeji var oficiāli nodarboties saimniecisku darbību. Šiem abiem savstarpēji nesaistītajiem notikumiem būs interesanti sekot līdzi šajā gadā un pēc tam atskatīties, kā šīs abas iespējas, jeb drīzāk izaicinājumi, tiks īstenoti. Turpinājums sekos!

 

Attēls: diena.lv 

Līga Lindenbauma

Mākslas zinātniece un kuratore. Strādājusi Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (2004-2007), vadījusi Tukuma Mākslas muzeju (2011-2013), šobrīd ir Mūkusalas Mākslas salona kuratore (kopš 2013)