Raivis Sīmansons. ICOM pieņem jauno muzeja definīciju

ICOM 26. Ģenerālajā konferencē Prāgā 20.–28. augustā ar 92,41 procentu balsu “par” tika pieņemta jaunā muzeju definīcija. Precīzāk jāsaka – atjaunotā vai papildinātā definīcija. Atšķirībā no tiešām radikāli jaunas definīcijas priekšlikuma, kas pārāk steidzīgi un bez visu viedokļu uzklausīšanas tika virzīts apstiprināšanai pirms trim gadiem ICOM 25. Ģenerālajā konferencē Kioto, izraisot pārvaldības krīzi globālajā muzeju organizācijā, atjaunotā definīcija ir pēctecīga un pamatīgi noenkurota ICOM tradīcijā.

“Muzejs ir bezpeļņas, pastāvīga institūcija, kas kalpo sabiedrībai, pēta, kolekcionē, saglabā, interpretē un eksponē materiālo un nemateriālo mantojumu. Atvērti sabiedrībai, pieejami un iekļaujoši, muzeji veicina daudzveidību un ilgtspējību. Tie darbojas un komunicē ētiskiprofesionāli un ar kopienu līdzdalību, piedāvājot daudzveidīgu pieredzi izglītībai, emocionālam baudījumam, pārdomām un zināšanu apmaiņai.” (Provizorisks tulkojums, izcelti definīcijā iekļautie jaunie jēdzieni.)

Vairākpakāpju konsultāciju procesa pabeigšana īpaši šai vajadzībai izveidotā ICOM Define vadībā gan prasīja 18 mēnešus un tūkstošiem muzeja profesionāļu (no 126 nacionālajām komitejām) viedokļu uzklausīšanu, apkopošanu un izvērtēšanu, tomēr pierādīja, ka pat globālā organizācijā iespējama demokrātiska un caurspīdīga lēmumu pieņemšanas procedūra. Novēršot metodoloģijas kļūdu, ar otro piegājienu ilgi gaidīto un ļoti nepieciešamo jauno muzeja definīciju izdevās pieņemt. ICOM vēsturē šis definīcijas labošanas kāzuss ieies ar nosaukumu “Allaž papildināt, nekad nemēģināt pārrakstīt”.[1]

Balsojuma rezultātu izziņošanas brīdī Prāgas Kongresu centrā klātesošajiem bija iespēja piedzīvot globālās profesionālās muzeju kopienas prieku jau par to vien, ka izdevies pārvarēt sašķeltību, pat ja tas būtu prasījis piekāpšanos kādā no definīcijas punktiem. Tā, piemēram, agrāko koloniālo valstu nacionālās komitejas bija spiestas samierināties, ka definīcijā nav nosaukts viņu virzītais dekolonizācijas jēdziens. Sociālā taisnīguma adepti no plaša Rietumu nacionālo valstu loka savukārt spiesti atzīt, ka šis starptautisko tiesību jēdziens ir pārāk neērts iekļaušanai globālai lietošanai paredzētā muzeja definīcijā. Tikmēr tādā lielvalstī kā ASV, kur, vienkārši sakot, nav Kultūras ministrijas un kultūra sistēmiski subsidēta netiek (tāpat līdzīgi pēc ASV pārvaldības modeļa būvētajās Tālo Austrumu demokrātijās, kāda ir Taivāna), muzeja kā bezpeļņas institūcijas jēdziens arī turpmāk paliks ļoti problemātisks. Otrs fundamentāli problemātiskais jēdziens definīcijā ir muzeja pastāvīgums, kurš skar vēl plašāku valstu loku, īpaši jaunattīstības valstis. Ievērojot modernā muzeja ģenēzi, nav šaubu, ka ICOM muzeja definīcijā ar šiem diviem jēdzieniem (“bezpeļņas” un “pastāvīgs”) tiek maksāta nodeva Eiropas tradīcijai, kuru kopumā raksturo sociālās ekonomikas modelis, kāds daudzviet pasaulē neeksistē.

Zīmīgi, ka definīcija tiek atjaunota tieši Čehijā, kas pazīstama ar Brno vasaras muzeoloģijas skolu un muzeju teorētiķa Zbiņeka Stranska (Zbyněk Zbyslav Stránský) ieguldījumu muzeoloģiskās domas attīstībā. Mazāk zināma ir čehu muzeju profesionāļu ieguldījuma vēsture paša ICOM attīstībā un tās definīcijas pamatu likšanā. Tieši Morāvijas muzeja direktora Jana Jelineka (Jan Jelínek) laikā ICOM prezidenta amatā (1971–1979) organizācija pārvarēja stagnācijas izraisīto eksistenciālo krīzi, kas iezīmējas 60. gadu nogalē pieaugošās globalizācijas un laikmeta prasībām nepiemērotās organizācijas noslēgtības iespaidā.[2]

1971. gadā ICOM pirmo reizi grozīja tās dibināšanas brīdī – 1946. gadā – pieņemtos statūtus, atverot organizāciju neierobežotai institucionālo un individuālo biedru dalībai (līdz tam dalībnieku skaits no katras valsts bija ierobežots līdz 15 muzejiem, un tos varēja pārstāvēt tikai muzeju direktori), kam sekoja zināmās “klasiskās” muzeja definīcijas pieņemšana ICOM Ģenerālajā konferencē Kopenhāgenā 1974. gadā, kuru papildinātā formā turpinām lietot šodien. Tālab, faktiski pateicoties čehu muzeologiem, ICOM ir atvērta globāla organizācija ar normatīvu pārstāvniecību.[3] 

ICOM paziņojumā teikts, ka jaunā definīcija atbild uz pārmaiņām, kas skar muzeju lomu, īpaši izceļot iekļaušanas, kopienu līdzdalības un ilgtspējības nozīmīgumu. Pēdējā, protams, ir saistīta ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Dienaskārtību 2030.[4]

Ilgtspējīga attīstība neapšaubāmi ir centrālais terminoloģiskais papildinājums jaunajā muzeja definīcijā. Saskaņā ar Latvijas muzejnieku aprindās šobrīd jau labi zināmā Henrija Makgī (Henry McGhie) teikto Ārpuskārtas asamblejā notikušajā publiskajā diskusijā par ICOM Stratēģisko plānu 2022–2028, ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Dienaskārtībai 2030 ir jākļūst par vadmotīvu, kurš caurauž stratēģiju kā veselumu, nevis jāaprobežojas ar atsevišķu ilgtspējai veltītu apakšpunktu.[5] Tas, kā veiksies ar šī saistošā jēdziena tālāku savietošanu ar ICOM Stratēģisko plānu un praktisku tā īstenošanu muzeju ikdienas darbā, ir nozares lielais izaicinājums.

 


[1] Sīmansons, Raivis (2021). 21. gadsimta ICOM muzeja definīcija. Laiks nosaukt atslēgas vārdus. Creative Museum, 26.03. Pieejams: http://www.creativemuseum.lv/lv/raksti/dienasgramata/raivis-simansons-21-gadsimta-icom-definicija-laiks-nosaukt-atslegas-vardus

[2] Complete Dictionary of Scientific Biography (2022). Jelinek, Jan. Encyclopedia.com, 26.08. Available: https://www.encyclopedia.com/science/dictionaries-thesauruses-pictures-and-press-releases/jelinek-jan 

[3] Lehmannová, Martina (2020). 224 Years of Defining the Museum. Icom.museum. Available: https://icom.museum/wp-content/uploads/2020/12/2020_ICOM-Czech-Republic_224-years-of-defining-the-museum.pdf

[4] ICOM. International Council of Museums (2022). ICOM approves a new museum definition. Icom.museum, 24.08. Available: https://icom.museum/en/news/icom-approves-a-new-museum-definition/#:~:text=NetworkICOM%20approves%20a%20new%20museum%20definition&text=The%20new%20text%20reads%3A,exhibits%20tangible%20and%20intangible%20heritage

United Nations (2015). Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development. Sdgs.un.org. Available: https://sdgs.un.org/2030agenda

[5] Latvijas Muzeju biedrība (2021). 7 vebināri Latvijas muzejiem ar Henriju Makgī. Muzeji.lv, 05.05. Pieejams: https://muzeji.lv/lv/specialistiem/7-vebinari-latvijas-muzejiem-ar-henriju-makgi 

Raivis Sīmansons

Muzeologs PhD, Žaņa Lipkes memoriāla kurators | PhD in Museum Studies, Curator Žanis Lipke Memorial