Ineta Zelča Sīmansone. Sajūti Latgali! Par muzeju mājaslapām reģionā

Paredzams, ka tuvojoties tūrisma sezonai, Latgales novadu un pilsētu tūrisma informācijas centri aktualizēs saukli par Latgales apceļošanu un sajušanu. Noteikti, ka viens no piedāvātajiem vietējā un ārvalstu tūrisma galapunktiem katrā Latgales pilsētā, kurā tāds ir, būs arī vietējais muzejs. Tāpat muzejs kā pieturas punkts visdrīzāk būs aktuāls arī Latgales apceļotājiem, kuri maršrutu plānos individuāli.  

Tāpēc, ja pieņemam, ka mājaslapa joprojām ir muzeja virtuālā vizītkarte, jo ne katrs muzejs uztur kontu sociālajos medijos, ko par Latgales muzejiem tās pastāsta?

Jāsāk ar jaunumiem. 2016.gada vasarā tika atklāta Ludzas sinagoga. Neilgu laiku pēc sinagogas atklāšanas, plānojot apmeklējumu, mēģināju atrast jaunā objekta mājaslapu. Nekā! Arī Ludzas novadpētniecības muzeja mājaslapā, kura filiāle tā ir, informācija gan ir atrodama, bet ne speciāli sinagogai veltītā sadaļā, vien neliela informācijas kripata kopējā aktualitāšu plūsmā. Arī pati Ludzas novadpētniecības muzeja mājaslapa liek domāt, ka muzejs un pašvaldība par nozīmīgu komunikācijas rīku ar esošajiem un potenciālajiem apmeklētājiem to neuzskata.

Līdzīga situācija ir ar Balvu novada muzeja mājaslapu. Lapa ir, bet ne estētisku, ne saturisku kvalitāšu dēļ īsti nopietni uztverama nav. Atceros, pirmo reizi atverot šo lapu samulsu, domājot, ka tas ir kāds izmēģinājuma variants un drīzumā muzejs, kurš startējis Eiropas līmeņa muzeju gada balvas konkursā, piestrādās arī pie sava virtuālā komunikācijas rīka. Vairāki gadi pagājuši, bet mājaslapa ne dizainiski, ne saturiski nav mainījusies.

Uzslavu mājaslapas satura ziņā pelna Krāslavas pašvaldība un Krāslavas mākslas un vēstures muzejs. Mājaslapā atrodama kvalitatīva informācija par Krāslavas pils vēsturi, atsevišķiem pils teritorijā esošajiem objektiem, tajā ir labi nolasāms un uzskatāms ekskursiju piedāvājums, pieejams daudz vizuālā un arhīvu materiālu. Vienīgais novērojums, laikam ejot, iespējams, vajadzētu domāt par mūsdienīgāku un lakoniskāku dizainisko risinājumu. Tāpat labprāt mājaslapā atrastu informāciju par muzeja speciālistiem un viņu kontaktinformāciju. Diemžēl neatradu arī valodu maiņas iespējas – ne krievu, ne angļu valodas izvēlni. To derētu ieviest. Bet kopumā, malači! 

Lai gan Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejam mājaslapa ir, un tā pat fragmentāri tulkota krievu un angļu valodās, tomēr gan saturiski, gan estētiski no otras lielākās Latvijas pilsētas muzeja varētu sagaidīt ko vairāk, vismaz jau vienāda lieluma un stila burtu lietojumu aktualitāšu sadaļā. Mājaslapā atrodama vienlīdz informācija par muzeja vēsturi un krājumu, tāpat arī aktuālie muzeja darba laiki un muzeja speciālistu kontaktinformācija, tomēr kopumā tā atstāj nedaudz paviršu iespaidu. Šī lapa noteikti nav muzeja komunikācijas ar sabiedrību prioritāšu saraksta augšgalā.

Tikmēr diviem salīdzinoši lieliem Latgales muzejiem – Preiļu novada vēstures un lietišķās mākslas muzejam un Latgales Kultūrvēstures muzejam mājaslapu nav vispār. Paskopa informācija par šiem muzejiem atrodama pilsētu pašvaldību kopējā portālā. Īpaši pārsteidz Rēzeknes pilsētas pašvaldība, kura pēdējā laikā tik ļoti rūpējas par kultūras piedāvājuma kvalitāti pilsētā (Zeimuļs, Latgales vēstniecība Gors, Rēzeknes Zaļā sinagoga), bet, kā šķiet, no muzeja nemaz nepieprasa mūsdienīgu komunikāciju ar sabiedrību. Autonoma mājaslapa šo muzeju gadījumā kalpotu par nepieciešamo vizītkarti, kas reizē pozitīvi ietekmētu visas pilsētas tēlu. Varbūt vērts piedomāt par šādu dāvanu pilsētas attīstībai?

Arī Preiļu novada vēstures un lietišķās mākslas muzeja mājaslapu ar nepacietību gaidu jau vairākus gadus. Pašreiz lieku lielas cerības uz brīdi, kad Preiļu pils atjaunošana ieies fāzē, kad muzejs sāks programmēt savu darbību pilī, līdz ar to arī izstrādājot mūsdienīgu mājaslapu, jo apmeklētājus taču vajadzēs?

Analizējot iepriekš minētās mājaslapas, nāk prātā, ka mājaslapas dizains un saturs var kļūt gan par komunikācijas veiksmi, palīdzot muzejam piesaistīt jaunus apmeklētājus, gan arī par komunikācijas brāķi, kas apmeklētājus atgrūž.

Mājaslapu dizaina un estētisko kvalitāšu ziņā grēko visi iepriekšminētie piemēri. Satura ziņā mulsina tas, ka lielākajā daļā apskatīto piemēru neatstāj sajūta, ka muzeji īsti nepārdomā mājaslapas satura stratēģiju, visdrīzāk piemērojot copy-paste metodi, sakopējot lapā visu, kas pa rokai. Šajā ziņā kā izņēmumu gribētu minēt Krāslavas muzeju. Tāpat muzeji ļoti gausi papildina mājaslapas ar jaunu, kvalitatīvu saturu, ar šo nedomājot tikai pasākumu afišas.

 

Daži pozitīvi piemēri

Priecē, ka Rotko centram, Rēzeknes Zaļajai sinagogai un nesen atvērtajam Šmakovkas muzejam Daugavpilī ir savas mājaslapas. Šīs institūcijas, jau plānojot atklāšanu būs apzinājušās, cik svarīga tā ir komunikācijai ar auditoriju.

Var patikt vai nepatikt saraibinātais un pārblīvētais Daugavpils Šmakovkas muzeja mājaslapas dizains, taču mājaslapā trīs valodās varat atrast gan aktuālo informāciju par muzeju, gan šmakovkas vēsturi un receptes. Nedaudz amizanta šķiet pārlieku didaktiskā sākumlapa, kas liek reģistrēties kā pilngadīgam lietotājam, bet, iespējams, arī to der uztvert kā zināmu muzeja atrakciju, ja ne likumdošanas noteiktu prasību.

Interesanti, ka jaunie objekti, kas vienā daļā gadījumu tikai aiz matiem pievelkami pie muzeja statusa juridiskā izpratnē vai arī nemaz nevēlas to akcentēt (piemēram, Rotko centrs Daugavpilī), apzinās mājaslapas nozīmi mūsdienīgas komunikācijas nodrošināšanā. Tikmēr “īstie” muzeji ar stāžu nereti piekopj vēsu attieksmi – te mēs esam, nāciet! Skaidrojumu tam katrs var piemeklēt pats. Tomēr jācer, ka pārredzamā nākotnē, iespējams, arī pašvaldību un tūrisma informācijas centru spiediena rezultātā, šim modernizācijas vilnim secen gājušajiem muzejiem būs jāiespringst par jau tradicionālā, bet pienācīgi neapgūtā komunikācijas rīka – mājaslapas – izveidi. Tāpat ceru, ka Ludzas, Daugavpils, Balvu muzejiem radīsies iespēja muzeju mājaslapas saturiski un dizainiski aktualizēt, padarot pievilcīgas lietotājam.

Pie visiem sociālo tīklu izplatības mērogiem, mājaslapa paredzami vēl ilgi paliks nozīmīga investīcija, kas ilgtermiņā vienmēr atmaksāsies un efektīgi pildīs virtuālās vizītkartes funkciju.

Muzeja mājaslapas veiksme, kā zināms, ir kvalitatīvs saturs – pārdomāti stāsti un labas kvalitātes muzeja priekšmetu attēli. To arī novēlu Latgales muzejiem, lai jau plānojot apmeklējumu, jūsu viesis sajustu Latgali!

 

Ineta Zelča Sīmansone

Domnīcas Creative Museum vadītāja | Creative Museum Director