Himzela vārdā nosauktajam pirmajam publiskajam muzejam Baltijā 2023. gadā apritēja 250 gadi.
Zīmīgajam notikumam veltītajā konferencē “Himzela detektīvs” (16.10.) fokusēti uzdotais jautājums par pirmā publiskā muzeja kolekciju veidošanās apstākļiem un to tālākajiem likteņiem vienlaicīgi izgaismoja lielāku kopsakarību: visas nacionālās nozīmes mantojuma institūcijas Latvijā Otrā pasaules kara laikā riskēja ar kolekciju neatgriezenisku ļaunprātīgu iznīcināšanu, izlaupīšanu un izsaimniekošanu.
Par to, ka tas tā līdz galam nenotika, jāpateicas dažiem drosmīgiem un pašaizliedzīgiem cilvēkiem, kuri kara laikā glāba Rīgas pilsētas bibliotēkas, muzeju un arhīvu kolekcijas. Himzelu-Martini dzimtas vāktie, karu pārdzīvojušie muzeja priekšmeti un dokumentārās liecības šodien tiek glabātas vienlīdz virknē Rīgas muzeju, pilsētas bibliotēkas mantojumu pārņēmušajā LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā, kā arī Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Seminārā “Mantojuma glābēji”, kas 14. decembrī tika organizēts RSU Anatomijas muzejā, bija iespēja dzirdēt nosaukto mantojuma institūciju pārstāvju un vadošo pētnieku, kā arī leģendārās Mērījas Grīnbergas pētnieces Kristīnes Želves refereātus par vienlīdz labi zināmiem, bet arī līdz šim mazzināmiem Latvijas mantojuma glābējiem.
Semināru organizēja domnīca Creative Museum sadarbībā ar RSU Medicīnas vēstures institūtu un RSU Anatomijas muzeju.
Šeit piedāvājam saites uz seminārā nolasītajām lekcijām.
16:00 Atklāšana:
Ineta Zelča Sīmansone, Domnīcas Creative Museum vadītāja
Dr.med. Ieva Lībiete, RSU Anatomijas muzeja vadītāja
16:15 – 16:45
LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja, Dr. philol. Aija Taimiņa
Kas notika Rātsnamā svētdien, 1941. gada 29.-30. jūnijā?
16:45 – 17:15
Rakstniece un režisore Kristīne Želve
Muzejniece Mērija Grīnberga. Dažādu avotu liecības par viņas “ceļojumu”.
35 gadus vecā Mērija Grīnberga bija vienīgā brīvprātīgā muzeja darbiniece, kas 1944. gadā devās līdzi izvedamajām Latvijas mākslas vērtībām.
17:15 – 17:45
Latvijas Valsts vēstures arhīva direktors direktors Kārlis Zvirgzdiņš
Glābēji un “glābšana”: Latvijas arhīvu dokumentu pārvietošanas Otrā pasaules kara laikā.
Otrā pasaules kara laikā Latvijas arhīvu darbinieki bija iesaistīti dažādās dokumentu pārvietošanās un evakuācijās, kuru rezultātā daudzi dokumenti diemžēl tomēr gājuši bojā.
Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, RSU Medicīnas vēstures institūts, RSU Anatomijas muzejs, domnīca Creative Museum.
Grafiskais dizains: Edvards Percevs
Titulbildei izmantotais attēls: Seifs. LNB Reto grāmatu un rokrakstu lasītava, RXA164/348. LNB fonds. V. Lāča LPSR Valsts bibliotēkas fotoalbums, 1944-1945. Nr.114