Muzeju nozarei intriģējoši ir sācies jaunais gads. Februārī tapa zināms, ka iekustējies muzeju pārvaldes reformas jautājums. Intriģējoši tālab, ka visu pagājušā gada pirmo pusi domnīca Creative Museum (CM) šo jautājumu lobēja gan diskusiju, gan rekomendāciju veidā, bet šķita, ka nedz pārvaldes institūcijai, nedz lielai daļai muzeju tas īpaši aktuāls nav. Aktuāls tas, protams, bija Rundāles pils muzejam (RPM), kurš 2018. gadā aktīvi strādāja, analizējot un meklējot labāko pārvaldes modeli, uz kuru muzejam pāriet. Rundāles pils muzeja iestrādes gada beigās netika apstiprinātas, un, kā izrādījās, tas bija labs pamats Kultūras ministrijai (KM) sākt pārvaldes reformu īstenošanu.
Vēl viena “karsta” aktualitāte ir Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) mājvietas lietas atrisinājums. Kā jau tika prognozēts, kolīdz RMM piekrita atstāt ēku Pils laukumā 2, tā “neprognozējami ilgā” Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) tiesvedība ar būvnieku tika izbeigta. Vai tas nozīmē, ka Kultūras ministrija (kā ministre teica LTV raidījumā “Kultūršoks” pagājušā gada decembrī) ir gatava pārskatīt šo jautājumu un vērsties Ministru kabinetā, prasot situāciju mainīt un RMM atgriezties prestižajā Pils laukumā 2? Par to un citām nozares aktualitātēm, kā arī muzeju nozares atalgojumu, lasiet šajā sarunā ar KM Valsts sekretāra vietnieku kultūrpolitikas jautājumos Uldi Zariņu.
Starp citu, mūsu saruna notiek 21. februārī – dienu pirms Latvijas Muzeju padome (LMP) slēgtā sēdē skata jautājumu par muzeju nozares pārvaldes reformu. Zīmīgi, ka reformas plāna piedāvājuma izstrāde un labas prakses piemēru kartēšana uzticēta Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrībai, un iespējams, ka tā ir tikai nejauša sakritība, ka Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētājs Jānis Garjāns ir ar to nepastarpināti saistīts. Sekosim turpmākajai notikumu gaitai.
IZS: Iesaku sākt sarunu ar šīs nedēļas aktualitāti. Mēs, visas nozares NVO, aizvakar esam saņēmušas darba versiju prezentācijai par muzeju nozares pārvaldes reformu, kas rīt tiks prezentēta LMP. Zinot to, ka pagājušajā gadā tieši CM iniciēja reformas nepieciešamību un Rundāles pils muzejs centās pāriet uz jaunu pārvaldes formu – kapitālsabiedrību –, kas, kā tapa zināms gada beigās, neizdevās, parunāsim par šo reformu. Kā tas nākas, ka tas aktualizējas tieši pašlaik?
UZ: Jā, Kultūras ministrija šobrīd strādā pie šī jautājuma. Pagājušajā gadā KM sagatavoja informatīvo ziņojumu par Rundāles pils muzeja juridisko statusu, kurā mēs rosinājām RPM pārveidot par kapitālsabiedrību, lai nodrošinātu efektīvāku un ilgtspējīgāku muzeja darbību. To nesaskaņoja citas ministrijas, tāpēc Ministru kabinets ir devis Kultūras ministrijai uzdevumu līdz šī gada beigām izvērtēt muzeja līdzšinējo darbību un sagatavot priekšlikumus tā juridiskā statusa pārveidei. Rīt [piektdien, 22. februārī – IZS] LMP sniegsim pirmo prezentāciju ar pētījuma pirmajiem secinājumiem. Tajā vēl nerunāsim par ierosinājumiem, šī sadaļa sekos nedaudz vēlāk, šī gada pavasarī.
IZS: Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības sagatavotajā prezentācijas materiālā mēs redzējām, ka viņi ir salīdzinājuši Lietuvas un Igaunijas situāciju. Latvijas muzeju pārvaldība šajā salīdzinošajā analīzē ir izrādījusies stagnējošākajā situācijā. Vai ir plānots, ka šo jautājumu skata arī plašākā kontekstā, ka paskatās arī citas Eiropas valstis, piemēram, Nīderlandi, kur tas jau darbojas?
UZ: Nē, šobrīd darba uzdevumā ir tikai Lietuva un Igaunija, bet tas neizslēdz, ka varētu tikt analizēta labākā prakse arī citās Eiropas valstīs.
IZS: Kā ir ar domnīcas Creative Museum ierosināto darba grupu, lai šos jautājumus virzītu, analizētu? Vai arī par to atkal lems tikai Latvijas Muzeju padome slēgtā sēdē?
UZ: Šobrīd darba plānā nav darba grupas izveides. Pirmais solis ir pabeigt šo pētījumu un iegūt secinājumus un ieteikumus. Pēc tam varam skatīties, vai pietiek ar Latvijas Muzeju padomes viedokli, vai tomēr nepieciešama plašāka diskusija.
IZS: Jautāju tāpēc, ka Jānis Garjāns aizvakar atsūtīja projekta sagatavi visām NVO, lūdzot komentārus, tajā pašā laikā noliedzot mums – NVO pārstāvjiem – piedalīties Latvijas Muzeju padomes sēdē. Domnīcas Creative Museum komentārs par šo sagatavi lielā mērā sasaucās ar to, ko mēs jau prezentējām LMP pagājušā gada jūnijā. Mums šķiet svarīga darba grupas izveide, lai scenārijus izvērtētu un padarītu šo procesu iespējami demokrātisku (mēs saprotam, ka šādu reformas pētījumu var pasūtīt jebkuram, bet tomēr būtu jāizvērtē kompetences un caurskatāmība). Tāpat mēs uzsvērām terminēto darba līgumu un pilnvaroto padomju nozīmi, domājot par jauno pārvaldes modeli.
UZ: Prezentācijas materiālā, aplūkojot pieredzi Lietuvā un Igaunijā, ir pieminēti abi šie jautājumi – gan terminētie līgumi, gan padomes. Taču pagaidām, kā jau teicu, tiek vēl tikai apkopota informācija, vēl neesam tikuši līdz konkrētiem ierosinājumiem. Mēs neesam principiāli pret darba grupas veidošanu, ja tāda nepieciešamība ir, domāju, ka laika rāmis Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildei – līdz šī gada beigām – mums to atļauj.
IZS: Un Rundāles pils muzejs paliek kā vienīgais pilotprojekts?
UZ: Jā, šobrīd jā. Jo tie paši igauņi, kā mēs atceramies, pakāpeniski ieviesa šo reformu.
IZS: Runājot par citām muzeju aktualitātēm, jājautā, kā iet ar lielajiem muzeju kapitālprojektiem? Piemēram, Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā celtniecību un tā kvalitāti?
UZ: Pulka ielā viss notiek. Būvniecības pabeigšanas termiņš ir šī gada septembra beigas. Gala lietotāji – muzeji – regulāri tiekas ar KM, VNĪ, projektētājiem un būvniekiem, monitorē procesu, un šobrīd projekta īstenošana norit saskaņā ar plānoto laika grafiku. Pagājušajā gadā mēs nopietni strādājām pie jautājuma par to, kas ir katra konkrētā muzeja aprīkojums. Iespējams, tas ir tas, ko tu domā ar kvalitāti. Bija atsevišķas vajadzības, kas nebija iezīmētas sākotnējā specifikācijā, bet domāju, ka šobrīd esam nodrošinājuši to, ka muzejiem ir viss darbam nepieciešamais.
IZS: Vai ir progress Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Rīgas pilī atklāšanas termiņos?
UZ: Projekta termiņš un budžets noteikts pagājušā gada oktobra Ministru kabineta rīkojumā. Termiņš ir 2024. gada 31. augusts, līdz tam darbiem jābūt pabeigtiem. Šobrīd norit divi darbu posmi – projekta izstrāde un arheoloģiskā izpēte. Izpēte ir komplicēta un visu laiku rodas jauni pārsteigumi.
IZS: Vīna pagrabs, kas atklāts šonedēļ…
UZ: Jā, bet laika rāmis ir pietiekams, lai šobrīd nebūtu bažu par termiņiem.
IZS: Šie bija divi pozitīvie gadījumi. Kā ir ar pēdējā laika aktuālāko jautājumu – Rakstniecības un mūzikas muzeja pāreju no Pils laukuma 2 uz Mārstaļu ielu 6? Vai, ņemot vērā tiesvedības ar būvnieku izbeigšanu, pāreja ir iecirsta akmenī un RMM neatgriežas Pils laukumā 2?
UZ: Šis lēmums ir nofiksēts ar Ministru kabineta lēmumu.
IZS: Tas gan bija pirms izlīguma?!
UZ: Jā, pirms, bet šobrīd nav plānots iet uz Ministru kabinetu ar jauniem ziņojumiem un ar prasību kaut ko mainīt.
IZS: Jautāju, jo decembra raidījumā “Kultūršoks”, kurā tika runāts vēl tikai par iespējamo izlīgumu starp būvnieku un VNĪ, kultūras ministre Dace Melbārde teica, ka, ja tas ātrā laikā var notikt, ministrija varētu pārskatīt lēmumu RMM pārcelties uz Mārstaļu ielu 6. Saprotu, ka pašlaik tas nav dienas kārtībā.
UZ: Šobrīd tas nav.
IZS: Vai KM šis nāca kā atvieglojums, ka RMM pats piekrita pārcelties uz Mārstaļu ielu 6? Jo citādi KM būtu jāmeklē sadārdzinājuma 3 miljoni?
UZ: Būtiskais šajā gadījumā drīzāk ir nevis miljoni, bet iespēja muzejam strādāt telpās, kurās iespējams uzņemt apmeklētājus, eksponēt krājumu – rit jau piektais gads, kopš muzejs nevar pildīt vienu no pamatfunkcijām. Taču nebija arī mazsvarīgi, ka Mārstaļu ielas 6 projektam VNĪ varēja piedāvāt konkrētu finansējuma modeli. Ja mēs atkal sāktu skatīt jautājumu par Pils laukuma projektu, būtu jāmeklē iespējas tam atrast papildu finansējumu. KM šādu līdzekļu nav, un mums būtu jāprasa VNĪ, kādas ir iespējas šo projektu finansēt. Skaidrs, ka viņu darbu saraksts, kaut vai to, kuros pasūtītājs ir KM, ir garš un finansiāli ietilpīgs, un Pils laukuma projekta finansējums ir jāskata kopējā, visu šo projektu kontekstā.
IZS: Vai ar šo izšķiršanos, ka 3 miljoni netiks meklēti, nepasakām, ka šis nacionālas nozīmes muzejs ir mazāk novērtēts un nav prioritārs? Tas, ka ir radies sadārdzinājums būvniecības procesā, tas laikam Latvijā nav izņēmums. Tā noticis gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas, gan nu jau arī Jaunā Rīgas teātra gadījumā, bet visiem citiem valsts nozīmes projektiem nauda tomēr ir atradusies. Šis muzejs KM tiešām nav prioritārs?
UZ: Mēs šādu lēmumu nekad nebūtu varējuši pieņemt, ja muzejs pats tam nebūtu piekritis. Ja muzejs redz iespēju strādāt jaunajos apstākļos, tad mēs ļoti labprāt šādu iespēju arī dodam.
IZS: Tu saki, ja muzejs nebūtu piekritis. Pēdējā “Kultūršoka” raidījumā RMM direktore gan diezgan skaidri norāda, ka tas bija KM rosinājums mainīt ēku no Pils laukuma 2 uz Mārstaļu ielu 6. Tā sakarā gribu jautāt, vai situācija būtu savādāka, ja muzeji jau pašlaik būtu fondu statusā, nevis tiešās pārvaldes institūcijas? Un darbošanās iespēja būtu brīvāka?
UZ: Iespējams, ka fonda juridiskais statuss ļautu muzejam pašam piesaistīt papildu finansējumu, piemēram, aizņemoties līdzekļus finanšu institūcijās, nevis prasot tos KM vai VNĪ. Tātad atbilde visdrīzāk ir – jā, droši vien situācija būtu savādāka.
IZS: Muzejam pie visa klāt būtu arī stipra pilnvaroto padome?
UZ: Iespējams.
IZS: Kā KM vērtē muzeju NVO lomu? Šajā gadījumā jautājums joprojām par funkciju deleģējumu. Ir kas pavirzījies – izglītība, pētniecība varētu tikt nodota NVO?
UZ: Jautājums jāsadala daļās. Viens jautājums ir par kopējo kārtību, kā tiek deleģētas funkcijas – piemēram, vienas funkcijas veikšanu mēs varam deleģēt tikai vienai organizācijai, piemēram, tālākizglītības jomā šāds deleģējums šobrīd ir Latvijas Kultūras akadēmijai (LKA).
IZS: Bez papildu finansējuma?!
UZ: Ar sākuma finansējumu.
IZS: Tad jau nav jēgas kritizēt LKA muzeju tālākizglītības kvalitāti, ja jau tā vājo KM Muzeju nodaļas administrēto programmu bez papildu finansējuma nodot LKA. Sanāk, ka viņi kursu “Muzeju ABC” līmenī pat veic salīdzinoši labu darbu bez papildus finansējuma.
UZ: Jā, viņi dara labāko, ko šajā situācijā var izdarīt. Man prieks, ka arī pašas NVO ir aktivizējušās un aktīvi piedāvā profesionālās pilnveides iespējas muzeju speciālistiem savu iespēju robežās. Tam pat īsti nevajag deleģējumu. Būtiski, lai muzeju nozarei ir pirktspēja šos pakalpojumus izmantot un muzeju vadībai ir interese un tā to izjūt kā nepieciešamību, ka viņu darbinieki mācās.
Kopumā es nedomāju, ka būs kāds ātrs risinājums, jo, manuprāt, kultūras nozares darbinieku profesionālās pilnveides un tālākizglītības jautājumi būtu skatāmi kompleksi. Muzejnieki nav vienīgie, kam šī tēma ir sasāpējusi, tikpat fragmentāra sistēma ir arī, piemēram, kultūras centru darbiniekiem. Bibliotēku nozarē ir stiprākas iestrādes. Šobrīd viena no KM prioritātēm ir darbs pie jaunajām politikas pamatnostādnēm, un tēma par kultūras darbinieku profesionālo kapacitāti un iespēju profesionāli attīstīties noteikti tiks risināta to ietvaros.
IZS: Jautājums par nozares gada balvu. Vai pastāv iespēja, ka Latvijas Muzeju biedrības balva, līdzīgi kā Latvijas Dizaina balva vai pagājušajā gadā ieviestā Latvijas Dejas balva, varētu pretendēt uz Latvijas Muzeju balvu, kas reizē arī nozarei nozīmētu statusa jautājumu?
UZ: Kā atsevišķa balva muzeju nozarei nē. Taču vēl joprojām nav atmesta iecere par Mantojuma balvu, kas tiek apspriesta kopš 2017. gada. Šobrīd mēs strādājam pie balvas koncepcijas un kritērijiem.
IZS: Muzeju nozares atalgojums 2019. gadā un prognozes 2020. gadam?
UZ: [Ministru prezidenta] Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā kultūras nozares darbinieku atalgojums ir mūsu svarīgākā prioritāte. Diemžēl 2019. gada budžeta projekta ietvaros bijis iespējams paaugstināt atalgojumu tikai mediķiem, bet ne izglītības un kultūras darbiniekiem. Ar pieprasījumu pielīdzināt kultūras nozarē, tai skaitā muzejos, strādājošo atalgojumu vidējam atalgojumam sabiedriskajā sektorā raudzīsimies uz 2020. gada budžeta iespējām.
Attēls: 1572 map of Europe by Abraham Ortelius