Biju Raiņa un Aspazijas muzejā Jūrmalā. Mēs bijām vasarnīcā, kur viņi uzturējās pa vasaru. Pirms tam es uzzināju, ka viņi pavadīja vasaras vienas citas mājas bēniņos; tur viņiem katram bija pašam sava istaba.
Rainim bija draugs, kurš viņam uzdāvināja šķīvi. Es uzzināju, ka Aspazija palīdzējusi Rainim izkļūt no cietuma un viņi abi devās uz Šveici, un tā viņiem kļuva par otro dzimteni. Vēl mēs tur bijām tādā kā istabā, kur bija tāds kā aplis, un tur bija rakstīts viens viņu abu dzejolis un bija fotogrāfijas. Vairāk mani izbrīnīja tas, ka fotogrāfijas mirkšķināja man ar acīm, un es kārtīgi nobijos, jo man likās, ka tā ir parasta fotogrāfija, bet pēkšņi mirkšķina virsū un skatās uz mani!
Pēc tam tur bija viena istaba, visādi dokumenti un visādas grāmatas sarakstītas. Es uzzināju, ka Rainis ir sarakstījis Zelta sietiņu, viņš ir sarakstījis Lellīti Lollīti. Tad vēl tur bija tā spēle, kur bija jāsaliek no visādām plāksnītēm viens albums, un tas man arī ļoti patika. Tālāk mēs izgājām ārā, kur viņi gāja uz savu vasarnīcu. Vasarnīcai bija garas, stāvas trepes, pa kurām uzejot augšā, bija istaba, kur viņš bija pavadījis pēdējās savas dienas. Viņš nomira 12. septembrī. Rainis pēdējā laikā bija ļoti slims un vārgs, tāpēc viņš visu laiku pavadīja gultā, un pēc viņa miršanas tieši tika uzcelta tā vasarnīcas otra puse.
Attēlā Agates zīmējums