Ineta Zelča Sīmansone. Himzels un jauna tipa muzejs

Ceturtdien, 30. novembrī Rocket Bean Roastery kafejnīcā tiks veidots Ziedoņa muzeja pop-up muzejs un notiks saruna “Jaunā tipa muzejs”. Pop-up muzeja forma paredz, ka tas darbojas neilgu laiku, kādā muzejam neierastākā vidē. Pop-up muzeju visbiežāk veido apmeklētāji paši, kuri atnes pop-up muzeja izvēlētajai tēmai raksturīgus priekšmetus. Kā domnīcas pārstāve esmu aicināta piedalīties sarunā. Kādu priekšmetu vai stāstu es ņemšu līdzi? 

 

Nikolauss fon Himzels (Nikolaus von Himsel)

1729–1764

Rīgas ārsts, enciklopēdists un kolekcionārs

 

Jebkura muzeja pamats ir kolekcija, tās stāsts. Vienalga, vai mēs runājam par pagātnes, mūsdienu, rītdienas, vai par jauna tipa muzeju. Mans stāsts ir par Baltijas muzejniecības tradīcijas pamatlicēju Nikolausu fon Himzelu.

Himzels bija ārsts, ceļotājs un kolekcionārs, kurš savu rūpīgi veidoto kolekciju novēlēja Rīgas pilsētai. No šīs kolekcijas ir izveidojies ne vien pirmais sabiedriskais muzejs Baltijā – tagadējais Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, bet laika gaitā Himzela kolekcijas ir veidojušas pamatu vēl trim citiem nacionālas nozīmes muzejiem: Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, Latvijas Dabas muzejam un Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejam.

Pirms Himzela sabiedrībai brīvi pieejamu muzeju Baltijā nebija. Himzels piecus gadus bija ceļojis pa Eiropu un izlēma, ka viņa kolekcijas dzimtajā pilsētā veidos šī jaunā tipa institūciju – publisku muzeju. Elementārā formula tālab ir šāda: pirms top jauna tipa institūcija, nepieciešama jauna tipa domāšana. Himzelam kā labu izglītību guvušam Eiropas apceļotājam un brīvmūrniekam tāda piemita. Šī ideja bija personīgā un sabiedrības transformācija ar kolekciju kā materializētu zināšanu starpniecību gluži kā tā laika muzejos Londonā, Briselē, Parīzē un Romā.

Arī mūsdienās kolekciju esamība pati par sevi vēl neko nenozīmē. Ir nepieciešama spoža ideja, lai tās kļūtu par katalizatoru to komunicēšanai. Te jāuzdod virkne jautājumu: vai muzeji visas savas kolekcijas ir apzinājuši un izpētījuši? Vai muzeji runā par savām kolekcijām apmeklētājam saprotamā valodā? Vai kolekcijas ir pieejamas, vismaz digitāli? Vai muzejs aicina tās izmantot – mācīties, iedvesmoties, radīt jaunus produktus un pakalpojumus ar pievienoto vērtību un ar to turpina Apgaismības laikmeta Eiropas publiskā muzeja tradīciju?

Domnīca Creative Museum ir uzsākusi Himzela-Martīnī dzimtas mantojuma sistemātisku apzināšanu un pētniecību. Pētot Himzelu – Baltijas muzejniecības pamatlicēju, mēs veidojam pamatu jaunu, radošu projektu iespējamībai. Jauna tipa muzejs informācijas laikmetā nebaidās no kolekciju publiskošanas, bet ir atvērts radošo industriju un muzeja sadarbībai. Muzeju un radošo industriju sinerģija tālab ir 21.gadsimta muzeoloģijas spožā ideja – katalizators, kas ienes muzeju tēlā jaunus, nebijušus vaibstus.

Tieši tāpēc par Himzelu ir vērts interesēties, jo ko darīt ar viņa atstāto mantojumu pētniekiem, tulkiem, projektu vadītājiem, izglītotājiem, zīmolvežiem un radošo industriju aģentiem būs atliektiem galiem vismaz līdz 2023. gadam, kad Himzela vārdā nosauktajam pirmajam publiskajam muzejam Baltijā gaidāma 250 jubileja.

Tiekamies!

 

Himzela portrets / zīmējums Elīna Elere / H2E (oriģināls RVKM. Muzeja pamatlicējs ārsts Nikolauss fon Himzels. Nezināms mākslinieks. 1765)

 
Ineta Zelča Sīmansone

Domnīcas Creative Museum vadītāja | Creative Museum Director