2017. gads iezīmē pusceļu gan Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa”, gan kultūras pamatnostādņu 2014.–2020. gadam “Radošā Latvija” plānošanas periodā.
Ievērojot, ka abas programmas – pārnacionālā un nacionālā – ne vien nosaukumā, bet arī pēc būtības izriet no domāšanas vienotā koordinātu sistēmā, kas vērsts uz globālā mērķa – darbavietu, ekonomikas izaugsmes un sociālās kohēzijas – sasniegšanu, to vidustermiņa izvērtējums dažādos šķērsgriezumos sola atklāt daudz interesanta arī muzeju nozares profesionāļiem.
Līdz ar šīs, faktiski, jaunās domāšanas ēras sākumu kultūras un radošo industriju laukā domnīca Creative Museum ir strādājusi savā nišā, cenšoties atbildēt uz pamatnostādnēs izvirzīto problēmjautājumu, kurš definē, ka līdz šim “nav veikta mērķtiecīga regulāra radošo industriju nozaru kartēšana un sabiedrības informēšana”. Šobrīd, līdzās jau labi organizētajam dizaina procesu informatīvajam darbam platformā fold.lv un prestižajai jaunajai Latvijas Dizaina gada balvai, Creative Museum, kartējot un informējot interesentus specifiski par muzeju un radošo industriju sadarbības formām vietējā mērogā, ir kļuvis interesants arī Eiropas Muzeju organizāciju tīklam (NEMO), kura ietvaros kopš 2014. gada vadām darba grupu un turpinām piesaistīt jaunus sadarbības partnerus.
Ziņojumā, ko gada noslēgumā piedāvājam, summatīvi apkopoti dati par trim identiskiem nacionāla mēroga pētījumiem (Latvija, Polija, Islande), kas veikti pēc mūsu kultūras ekonomikas ekspertu (Gints Klāsons un Uldis Spuriņš) izstrādātas metodoloģijas. Tāpat ziņojumā apkopoti dati par Eiropas mēroga muzeju anketēšanas akciju, kā arī noslēgumā piedāvāta Ziemeļīrijas Muzeju asociācijas rokasgrāmatas saīsināta versija muzeju un radošo industriju sadarbību veicināšanai. Ziņojums kalpos NEMO tālākam darbam muzeju vietas precīzākā apzināšanā un stiprināšanā kultūras un radošo industriju laukā Eiropā.
Kā līdz šim, tā arī turpmāk Creative Museum strādās gan ar Aģentu tīkla teoriju (Actor network theory – ANT), kas ērti pielietojama muzeju studijās tās interesē par priekšmetisko un sociālo tīklu mijiedarbību lielāku likumsakarību saskatīšanā un vispārinājumu izdarīšanā, gan ar pavisam praktisku lauka pētījuma (case study) metodi. Lauka pētījums būs arī galvenais informācijas iegūšanas līdzeklis, īstenojot NEMO pasūtījumu 2018. gadam, kad apzināsim un atlasīsim pēc iespējas plašu un atšķirīgu Eiropas muzeju un radošo industriju sadarbību labas prakses piemērus, kam jārezultējas ilustrētā ziņojumā jau uz NEMO gada noslēguma konferences laiku Valetā, Maltā. Neapšaubāmi, arī pāris izcilākajiem Latvijas muzeju un radošo industriju sadarbības piemēriem tajā atradīsies vieta.
Iespējams, sakritība, bet šobrīd inovatīvāko sadarbību vektors norāda tieši privāto muzeju virzienā. Ar atkāpi, ka runājam par sava veida vidustermiņa izvērtējumu, jāvēl, lai atlikušajā kultūrpolitikas plānošanas perioda posmā līdz 2020. gadam rastos arvien vairāk labu sadarbības piemēru tieši valsts, pašvaldību un publiskajos autonomajos muzejos. Tā elementārais priekšnosacījums, savukārt, ir stabils attīstības (projektu) budžets un, protams, lielāka atvērtība muzeju un radošo industriju domāšanas paradigmai. Esam pusceļā.