Daina Auziņa. Daži 2017. gada jaunieguvumi Nacionālajā muzeju krājumā. Atklātība versus aizklātība

Organizējot diskusiju “Latvijas māksla 21. gadsimtā. Nacionālais krājums”, kas 25. janvārī norisinājās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”, trīsdesmit Latvijas muzeji tika aicināti pastāstīt par savu kolekciju papildinājumiem 2017. gadā. Blakus statistiskiem datiem tika lūgts izcelt nozīmīgākos katra muzeja jaunieguvumus, iezīmējot saikni ar krājuma politikas uzstādījumiem. Tika jautāts arī, vai konkrētā muzeja interešu lokā ir 21. gadsimta liecības un kāds ir to īpatsvars jauniegūto muzeja priekšmetu vidū.

Gadu mijas tradicionāli ir dažādu formālu un neformālu atskaišu gatavošanas laiks, tāpēc radās ideja aizsākt iniciatīvu, kurā Latvijas muzeji ne tikai sausos skaitļos un konspektīvās tēzēs (kas sabiedrībai pieejamas Latvijas digitālajā kultūras kartē, kā arī Kultūras ministrijas un lielo muzeju publiskajos pārskatos) atskatās uz savu veikumu un iepazīstina ar jaunumiem Nacionālajā muzeju krājumā. Tam ir potenciāls celt muzeju kā institūciju un visas sabiedrības pašapziņu un, vēl būtiskāk, veidot atklātu komunikāciju abu grupu starpā.

Lai gan uzrunāto muzeju atsaucība izrādījās neliela (saņemtas atbildes no 12 respondentiem), varam prognozēt, ka arī 2017. gadā Nacionālais muzeju krājums ir audzis par vairākiem desmitiem tūkstošu vienību. Iepriekšējo gadu Kultūras ministrijas publiskie pārskati liecina, ka 2014. gadā tas ticis papildināts ar gandrīz 69 000, 2015. gadā – gandrīz 30 000, 2016. gadā – 76 000 muzeju priekšmetiem.

grafiks-01.jpg

Kultūras karte un atsevišķu muzeju publiskie pārskati diemžēl neļauj uzzināt, kas slēpjas aiz šiem lielajiem skaitļiem. Atliek tikai pieņemt, ka katra atsevišķā muzeja gadījumā statistiku ietekmē dažādi faktori, tostarp darbības profils, konkrētajā laika periodā izvirzītās darbības prioritātes, pagaidu glabāšanā pieņemto priekšmetu apstrādes temps, kolekciju papildināšanai pieejamais finansējums u.tml.

2017. gadā tikai Rakstniecības un mūzikas muzejā vien reģistrēti gandrīz 20 000 jaunu priekšmetu (16 137 no tiem pamatkrājumā, 3315 palīgkrājumā), pildot Kultūras ministrijas auditā un akreditācijā atzīto prioritāti apstrādāt iepriekšējos gados muzejam nodoto apjomīgo materiālu daudzumu. Liels krājuma pieaugums tradicionāli sastopams arī tajos muzejos, kas komplektē arheoloģisko materiālu, piemēram, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (no 9000 līdz 11 000 vienību gadā) un vairākos novadpētniecības muzejos. No citiem aptaujātajiem muzejiem ziņas par krājuma papildināšanu 2017. gadā ir sekojošas: 7438 jauni priekšmeti Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, 1487 – Ventspils muzejā, 855 – Latgales Kultūrvēstures muzejā, 834 – Turaidas muzejrezervātā, 832 – Rīgas Kino muzejā, 794 – Latvijas Sporta muzejā, 653 – Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, 485 – Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, 443 – Kuldīgas novada muzejā, 369 – Latvijas Arhitektūras muzejā, 365 – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

grafiks-02.jpg

Skaitļus ietekmē jau iepriekš minētie faktori, taču katra konkrēta muzeja gadījumā tie būtu labāk saprotami, ja Latvijā, līdzīgi kā daudzās Rietumu valstīs, muzeji publiskotu savas krājuma komplektēšanas politikas. Latvijā tās tiek aktualizētas reizi piecos vai desmit gados, atbilstoši akreditāciju cikla biežumam katrā muzejā. Tomēr politikās ietvertā informācija paliek vienīgi pašu muzeju, Kultūras ministrijas un akreditācijas komisijas locekļu zināšanā. Plašāka sabiedrība ar to netiek iepazīstināta, kaut arī akreditētie muzeji ir publiskas un tādējādi ar nodokļu naudu subsidētas institūcijas. Par šo dokumentu saturu – konkrēto muzeju interešu amplitūdu, kritērijiem un prioritātēm – minējumus ļauj izdarīt vienīgi publiskotās muzeju misijas.

Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu paredz (111.p.), ka “datus par Nacionālā krājuma priekšmetiem sistēmā [t.i., Nacionālajā muzeju krājuma kopkatalogā] ievada ne vēlāk kā mēnesi pēc priekšmetu iekļaušanas nacionālajā krājumā. Ja tiek saņemta liela apjoma Nacionālā krājuma priekšmetu grupa (vismaz 100 vienības), datus ievada sistēmā gada laikā pēc priekšmetu iekļaušanas Nacionālajā krājumā. Ja jauniegūto Nacionālā krājuma priekšmetu grupas apjoms pārsniedz 1000 vienību, bet ir mazāks par 5000 vienībām, datus ievada sistēmā triju gadu laikā pēc priekšmetu iekļaušanas Nacionālajā krājumā. Ja jauniegūto nacionālā krājuma priekšmetu grupas apjoms pārsniedz 5000 vienību, bet ir mazāks par 10 000 vienībām, datus ievada sistēmā piecu gadu laikā pēc priekšmetu iekļaušanas nacionālajā krājumā.” Vai muzeji pilda šo normatīvu, iespējams, var pārbaudīt sistēmas administratori, bet ne lietotāji, jo tā nepiedāvā meklēšanu pēc iegūšanas laika vai ievades datuma. Līdz ar to interesi par Nacionālā muzeju krājuma jaunākajiem papildinājumiem kopkatalogā apmierināt nav iespējams.

No aptaujātajiem muzejiem uz jautājumu par to, kā 2017. gada jaunieguvumi atspoguļo muzeja krājuma komplektēšanas politiku, daži muzeji atbildējuši: “pilnībā”, neatšifrējot izstrādātās politikas saturu vai prioritātes. Taču citi savas izvēles paskaidrojuši detalizēti. Tā, piemēram, vairāki muzeji prioritātēs izvirzījuši jaunu ekspozīciju izveidi, līdz ar to krājuma komplektācijā kā kritērijs kalpo priekšmeta atbilstība ekspozīcijas stāstam. Šādu stratēģiju izvēlējies Turaidas muzejrezervāts, kura nozīmīgākie 2017. gada jaunieguvumi ir 19. gadsimta sākuma globuss, vienkoka lāpsta ar kaltu asmens malu, pudele pītā grozā, atklātnes par Pirmā pasaules kara tēmu u.c. priekšmeti, kas 2019. gadā būs skatāmi jaunā muzeja ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, savukārt topošajai ekspozīcijai par Turaidas muzejrezervāta izveidi un attīstību (tai skaitā, kultūras mantojuma aizsardzību) kolekcijā iekļauts pils arhitekta Gunāra Jansona mantojums. Starp nozīmīgākajiem gada jaunieguvumiem muzejs min arī materiālus no siguldieša, grafiķa Zigurda Zuzes mantojuma un 2017. gadā mirušā mākslinieka Voldemāra Gudovska gleznu.

TMR 28297.png

Neliela izmēra dekoratīva somiņa-maks, darināta no smalku gredzentiņu savijuma ar dekoratīvu aizdari un roktura ķēdīti. Aizdares aploce ornamentēta ar iespiestu rozes ziedu un lapu atveida joslu. TMR 28297

TMR 28327.png

Kvēpināmais trauciņš. Sakrāls priekšmets, sastiprināts no atsevišķām atlietām un apvirpotām daļām, trauciņa pamatnei 4 izvirpoti balsti uz sfēriskas puslodes platformas, virspusei paceļams ažūrs vāciņš ar krustiņu galā, sānos rokturītis, trauciņa virsma ornamentēta. TMR 28327

TMR 28302.png

Pastkarte. Jāņa Roberta Tillberga zīmējuma reprodukcija: strēlnieks ar māsu, kurai rokā viņa cepure. Apakšā teksts: tautas dziesmas četrrinde par cepures pušķošanu. Otrā pusē: pastkartes grafējums un zaļš Latvijas bataljona organizācijas zīmogs. TMR 28302

IMG_4537.png

Globuss. 19. gs. TMR 28036

Līdzīgi savas izvēles pamato arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, minot, ka komplektācijā vērā tiek ņemta “priekšmetu atbilstība noteiktai zinātniskā darba tēmai, ekspozīcijai, kā arī priekšmetu atbilstība kolekcijai vai paredzētai izstādei”. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam ir svarīga “priekšmeta memorialitāte, kā arī tā saistība ar Rīgas kultūrslāni. Krājuma papildināšanai izmanto arī Rīgas vizuālā tēla un norišu fotofiksāciju”. Starp nozīmīgākajiem 2017. gada jaunieguvumiem muzejs uzskaita 19. gadsimta 2. puses Jūliusa Gotfrīda Zīgmunda gleznas “Rīgas rātskunga, tirgotāja Fridriha Vilhelma Brederlo portretu” un “Landmaršala Vilhelma Hamilkara Barona fon Felkerzama portretu”, 1907. gada Rīgas meistara H. Banka darinātu sudraba muciņa no dzērienu trauku komplekta 12 personām (no operdziedātājas Žermenas Heines-Vāgneres kolekcijas), kā arī 1880.–1940. gada fotogrāfiju albumu ar Nikolaja Vāgnera ģimeni (no operdziedātājas Ž. Heines-Vāgneres kolekcijas), 20. gadsimta sākuma Rīgā ražotu pastkaršu albumu, 1937.–1940. gada Latvijas kara ministra, ģenerāļa Jāņa Baloža brāļa mazdēla ģimenei piederējušu porcelāna trauku komplektu, 20. gadsimta 1. puses dekoratīvu ozolkoka bufeti-vitrīnu (Mencendorfa namam), 20. gadsimta 70. gadu Valtera Ezeriņa fotonegatīvus un fotogrāfijas (Latvijas Fotogrāfijas muzejam), 1901. gada “Underwood&Underwood” stereoskopu un stereo fotogrāfijas (Latvijas Fotogrāfijas muzejam), 21. gadsimta Latvijas Jūras akadēmijas studentu formas tērpus, zeļļa Georga Frīdriha Vilhelma Brunstermaņa 1844. gada ceļojumu grāmatiņas rokrakstu, arheoloģiskās senlietas, kas iegūtas izrakumos Rīgā, un 21. gadsimta Rīgas aktuālo politikas un kultūrvēstures notikumu fotogrāfijas.

VRVM 190324.png

Jūliuss Gotfrīds Zīgmunds (1828–1909). Rīgas rātskunga, tirgotāja Fridriha Vilhelma Brederlo (1779–1862) portrets. 19. gs. 50. gadi. VRVM 190324

VRVM 190325.png

Jūliuss Gotfrīds Zīgmunds (1828–1909). Landmaršala Vilhelma Hamilkara barona fon Felkerzama portrets. 19. gs. 50. gadi. VRVM 190325

VRVM 189407.png

Dekoratīvs šķīvis “Tālavas taurētājs”. A/s “M. S. Kuzņecovs porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika”, apgleznots pēc Herberta Mangolda (1901–1978) meta. 1938. VRVM 189407

VRVM 190592[004].png

VRVM 190592[003].png

Pozamentista amata zeļļa Georga Frīdriha Vilhelma Brunstermaņa (1822–1911) ceļojumu grāmatiņa. Rokraksts, vācu valodā. 1844. VRVM 190592

Reģionālie vai pašvaldību muzeji galvenokārt koncentrējas uz materiālu, kas stāsta par konkrētās vietas kultūru un vēsturi. “Ventspils muzejs krājumu papildina ar priekšmetiem, kas saistīti ar Ventspili un novadu. 2017. gadā muzeja krājumā uzņemtie priekšmeti tikuši lietoti Ventspilī vai novadā; fotogrāfijās un pastkartēs redzami Ventspils skati, J. F. Tīdemaņa gleznu iegādājāmies, jo mākslinieks dzimis Ventspilī.” Starp nozīmīgākajiem kolekcijas papildinājumiem muzejs min: Ventspilij nozīmīgās Prinču dzimtas dokumentus un fotogrāfijas par laika posmu no 1891. līdz 1958. gadam, tai skaitā Aleksandram Princim 1895. gadā izsniegto pasi (kopumā 86 priekšmetus, kas iegādāti no dzimtas pēcteces Andras Gudrimovičas); ventspilnieka K. Eidoņa 20. gadsimta 60.–70. gados uzņemtās fotogrāfijas ar Ventspils skatiem, tai skaitā attēlus, kuri līdz šim muzejam nebija zināmi (kopumā 96 priekšmetus); fotogrāfijas un pastkartes ar 20. gadsimta 20.–30. gadu skatiem, kas iegādāti no kolekcionāra I. Sniķera, tai skaitā attēlus, kuri līdz šim muzejam nebija zināmi (kopumā 66 priekšmetus); Maskavas-Vindavas-Ribinskas dzelzceļa Ventspils stacijas zīmogu ar uzrakstu “Vindava”, kas mūsdienās ir ļoti liels retums, un darbinieku jostas sprādzi no 20. gadsimta sākuma; Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa gleznu “Ventspils” (ap 1943); rakstnieka Mārtiņa Kalndruvas (1916–1992) dienasgrāmatas par laika posmu no 1969. gada februāra līdz 1992. gada oktobrim, kas stāsta par vēsturiskiem notikumiem un procesiem literatūrā Latvijā un Ventspilī (iegādātas no rakstnieka meitas Mārītes Strūģes); dažādus etnogrāfiskos darba rīkus un sadzīves priekšmetus; unikāla izmēra lādi (189 x 82 x 123 cm, parastā 130 x 70 x 80 cm vietā), kas, domājams, izpirkta Pasiekstes muižas izsolē; priekšmetus, kas saistāmi ar šaursliežu dzelzceļa vēsturi.

J.F.Tiidemanis.png

Jānis Ferdinands Tīdemanis (1897–1964). Ventspils. Kartons, eļļa. Ap 1943. 59,3 x 47 cm. 

Kuldīgas novada muzejā “kolekcijas priekšmeti raksturo novada materiālo un nemateriālo cilvēces un vides mantojumu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām (atsevišķos gadījumos raksturojamā teritorija atbilst bijušajam Kuldīgas rajonam)”. Starp saviem nozīmīgākajiem 2017. gada jaunieguvumiem muzejs min “arābu dirhēmu depozītu, kas sastāv no 25 veselām sudraba monētām un 20 monētu fragmentiem, kas tiek datēti ar 9. gs.–11. gs. 1. ceturksni. Šis ir pirmais arābu dirhēmu depozīts, kas ir atrasts Ventas tuvumā. Pateicoties pēdējos gados veiktajiem pētījumiem un jaunatklātajam depozītam, zinātniekiem būs iespēja pārvērtēt Ventas nozīmi tirdzniecības un kultūras sakaru uzturēšanā vēlajā dzelzs laikmetā. Jaunatklātais depozīts ir nozīmīga ekonomiskās, sociāli politiskās un kultūras vēstures liecība ar augstu zinātnisko vērtību Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā”. Muzejs ieguvis arī “uzvalku audumu ar fabrikas plombu. Ražots 1920.–1939. gados A. Vintelera Kuldīgas tūku fabrikā, kas 19. gs. beigās – 20. gs. 30. gados bija viens no nozīmīgākajiem rūpniecības uzņēmumiem Kuldīgā. Audums ir 3 m garš, pelēks. Šis jaunieguvums ir nozīmīgs priekšmets rūpniecības vēstures popularizēšanai, kā arī izpētei Kuldīgas novada un Latvijas kontekstā”. Tāpat muzejs ieguvis “artefaktus no 2016. gada arheoloģiskajiem izrakumiem Lapsu senkapos. Lapsu senkapu arheoloģisko priekšmetu apakškolekciju veido 2014.–2016. gadā arheoloģiskās izpētes laikā iegūtie 8. gs. vidus – 10. gs. sākuma artefakti (izr. vad. M. Lūsēns), kas sniedz informāciju par skandināvu ieceļotāju aktivitātēm Rietumlatvijā un ļauj pārvērtēt Ventas ūdensceļa nozīmi vēlajā dzelzs laikmetā.”

IMG_0020.png

Arābu dirhēmu depozīts. KNM 42980/1-45

Latgales Kultūrvēstures muzejs Rēzeknē starp šī brīža krājuma komplektēšanas prioritātēm izvirzījis Latgales keramikas un mākslas kolekciju papildināšanu, kā arī pilsētas un novada 20. gadsimta kultūrvēsturisko procesu priekšmetisko liecību komplektēšanu. Par nozīmīgākajiem 2017. gada jaunieguvumiem muzejs uzskata: A. Viduleja dāvināto Pirmā Latgales kongresa Rēzeknē “aculiecinieku” – 1917. gada aprīlī kongresam darināto karogu; Henrika Severīna de Romera dāvināto Annas Soltanes Romeres radošo mantojumu – akvareļus, miniatūras, fotogrāfijas, rokrakstus u.c. (kopskaitā 256 vienības), kas tika saņemts 2016. gada noslēgumā, bet apstrādāts un pieņemts krājuma 2017. gadā; Arnolda Smiltnieka (Kanāda) dāvināto mākslinieka Jāna Gaiļa, Latgales mākslinieku kopas dalībnieka (20. gadsimta 1. pusē), mantojumu – gleznu un rokrakstus.

1..png

Pirmā Latgales kongresa Rēzeknē karogs. 1917. LgKM 31879, A. Viduleja dāvinājums. Foto: Aleksandrs Bondarenko

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs starp nozīmīgākajiem jaunieguvumiem uzskaita 20. gadsimta 60. gadu bērnu rotaļlietas (lelli un lācīti), Latvijas Bankas monētas, divas Daugavpils mākslinieces O. Vronskas 2017. gada grafikas, VEF 1956. gada radiolu, divas Daugavpils mākslinieces V. Ozunas autorlelles, septiņas 20. gadsimta 70. gadu Daugavpils mākslinieku gleznas.

Ģeogrāfiski plašāks un konceptuāli koncentrētāks ir to muzeju krājuma komplektēšanas uzdevums, kas darbojas nacionālā līmenī. Tāpat kā reģionālie muzeji šie profilētie valsts muzeji ir vēstures rakstītāji, taču viņu versijām par Latvijas vēsturi, mākslu, rakstniecību, mūziku, teātri, kino vai sportu jābūt reizē vispārinošiem un plurāliem, t.i., dažādu sabiedrības un kultūras grupu intereses iezīmējošiem, reizē lakoniskiem un skaidriem.

Rakstniecības un mūzikas muzejs 2017. gada pirmajā pusē izstrādājis jaunu komplektēšanas politiku, kas apstiprināta 30. jūnijā. Tajā “daudz konkrētāk formulēti komplektēšanas kritēriji, kā arī apturēta daudzu kolekciju turpmāka komplektēšana līdz to pārskatīšanai, iezīmētas kolekcijas, kuru komplektēšana atstājama pasīvās komplektēšanas līmenī, un tās kolekcijas, kuras būtu komplektējamas aktīvi. 2017. gads ir pārejas laiks uz jaunās komplektēšanas politikas ieviešanu. [..] Izvērtēšanas darbs ir pacelts citā līmenī, soli tālāk, kā bija pirms tam. Ir noticis intensīvs Krājuma komisiju darbs, diskutējot par priekšmetu nepieciešamību krājumā un raugoties, lai pieņemtie priekšmeti atbilstu jaunajai politikai (lai gan liels izvērtējamo priekšmetu apjoms muzejā ir ienācis pirms jaunās komplektēšanas politikas apstiprināšanas un pārejas periodā reizēm nākas rast kompromisu starp jauno politiku un vecajām komplektēšanas tradīcijām). Ienākušo priekšmetu kā jaunieguvumu reģistrējam, kad ir izieta pilna jaunā priekšmeta dokumentēšana, proti, tam ir piešķirts inventāra numurs, topogrāfiskais apzīmējums, tas ir nonācis muzeja krātuvē un ir pieejams sabiedrībai. Skatot šos priekšmetus kopumā, secinājumus izdarīt ir grūti. Jaunās komplektēšanas politikas darbības laiks ir pārāk īss. Spilgtāk virzību uz jaunās politikas realizāciju apliecinātu tas, ko mēs nepaņemam, bet to redzam tikai mēs ikdienas darbā, jo muzeja krājumā neiekļautās lietas netiek dokumentētas.” Starp 2017. gada jaunieguvumiem Rakstniecības un mūzikas muzejs izceļ Leonīda Vīgnera arhīvu, Eduarda Virzas rokrakstus, Imanta Ziedoņa arhīva priekšmetus, Zentas Mauriņas priekšmetus no Vācijas, Vizmas Belševicas rokrakstus un dažādus mūzikas instrumentus.

RTMM_831453_01-Kaizers_Teodors.png

Teodora Kaizera vijole. Vācija, [19. gs. 2. puse], būvēta kādā no Vācijas fabrikām kā kopija pēc Džuzepes Gvarnēri del Džezū 1741. gada modeļa. Šo vijoli Teodors Kaizers iegādājies 1956. gadā un spēlējis Austrālijā. RTMM 831453 

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kura krājums atspoguļo Latvijas profesionālās mākslas attīstības gaitu un raksturo kultūrvidi, akcentu liekot uz nacionālās mākslas skolas veidošanos, izaugsmi un iekļaušanos pasaules mākslas procesos no 18. gadsimta līdz mūsdienām, kā arī ārzemju mākslu no 5. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz 20. gadsimta beigām, savā krājuma komplektēšanas politikā kā prioritāru izvirzījis “Latvijas mākslas attīstības gaitu 20. gadsimta 2. pusē un 21. gadsimta sākumā, tās atspoguļojumu un realizāciju atsevišķu mākslinieku daiļradē”. Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam 2017. ir bijis vērtīgu krājuma papildinājumu – pirkumu, dāvinājumu un novēlējumu – gads. Starp nozīmīgākajiem ieguvumiem muzejs min: Latvijas nacionālās glezniecības skolas pamatlicēju Jaņa Rozentāla un Johana Valtera gleznas; Augusta Jullas vāzes – izteiksmīgus jūgendstila lietišķās mākslas paraugus; klasiskā modernisma pārstāvju darbus – Ugas Skulmes gleznu, Emīla Meldera ciļņus, 20 Romana Sutas skices porcelāna apgleznojumiem, Aleksandras Beļcovas “Baltars” darbnīcā darināto šķīvi; 20. gadsimta otrās puses autoru darbus – 37 Birutas Baumanes gleznas, Jāņa Krieva dizaina projektu un metu kopumu, t.sk., Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas interjera un pulksteņa metus, Adriana Pabiana skices veikala “Bērnu pasaule” skatlogam, Induļa Zariņa pašportretu, Māra Ārgaļa grafikas un Rolanda Kaņepa gleznas; nozīmīgu mūsdienu autoru – Vijas Celmiņas, Andra Eglīša, Andreja Granta, Ingas Melderes, Katrīnas Neiburgas, Ojāra Pētersona, Intas Rukas, Kriša Salmaņa, Aijas Zariņas, Vijas Zariņas, Kaspara Zariņa, Kristapa Zariņa u.c. – darbus; ārzemju mākslas kolekcijā – 32 Indijas metālmākslas izstrādājumus, kas darināti 17.–20. gadsimtā, un mūsdienu franču mākslinieka Bernāra Venē 2013. gada grafiku.

Dita 231847.CR2.p.png

Janis Rozentāls. Gulbju jaunavas. Ap 1910/1911. Audekls, eļļa. 55,5 x 77,5 cm. VMM GL-6006, Taubes ģimenes dāvinājums Latvijas simtgadei

belcova jaunais 1927.png

Aleksandra Beļcova (1892–1981). Darbnīca “Baltars” (1924–1928). Šķīvis ar Dievmātes motīvu. 1927. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zelts. Ø 24,6 cm. VMM DLM/K–5561, Latvijas Universitātes profesores, politoloģes Žanetas Ozoliņas dāvinājums. Foto: Mārtiņš Lablaiks

Rīgas Kino muzejs iezīmējis divus galvenos komplektēšanas virzienus: atskatu uz periodu pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas (veicot primāro apstrādi un reģistrāciju no Rīgas Kinostudijas pārņemtajam spēlfilmu un dokumentālo filmu krājumam) un materiālu komplektēšanu par kino Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Sekojot Latvijas simtgades filmu tapšanas procesam, 2017. gadā krājumā iekļauts Vara Braslas filmas “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” (2017) režisora scenārijs ar viņa piezīmēm, kā arī kino “klapīte”. Kolekciju papildinājuši arī materiāli no filmas “Melānijas hronika” (2016): mākslinieces Ievas Jurjānes izstrādātie filmas kadrējumi, kā arī filmas rekvizīti – Melānijas apģērbs, vīzes, koferis u.c.

RKM Vectevs - rezisora scenarijs.png

Spēlfilmas “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” (2017) režisora Vara Braslas scenārija eksemplārs. RKM 18428

IMG_6545.png

Spēlfilmas “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” (2017) “klapīte”. RKM 18429

RKM Melanijas hronika_2.png

Mākslinieces Ievas Jurjānes izstrādātie kadrējumi spēlfilmai “Melānijas hronika” (2016). RKM 18053, 1-107

IMG_6543.png

Spēlfilmas “Melānijas hronika” (2016) rekvizīti. RKM 18047 (koferis), RKM 18050 (vīzes), RKM 18049 (kleita)

Latvijas Arhitektūras muzeja krājums “atspoguļo gan jaunāko un svarīgāko arhitektūras procesu norises, gan vēsturiski nozīmīgu ēku, kompleksu, pieminekļu un pilsētbūvniecības ansambļu tapšanu, akcentējot personības lomu radošajā procesā”. 2017. gadā muzejs īpaši priecājas par trīs arhitektu – Ainas Šēnbergas (1927–2010), Edgara Šēnberga (1923–2016) un Ausmas Skujiņas (1931–2015) – radošā mantojuma ienākšanu kolekcijā – skicēm, plāniem, tehniskajiem zīmējumiem, maketiem.

Skujina Aizputes baznica LAM 9429 S5.png

Arhitekte Ausma Skujiņa. Aizputes Romas katoļu draudzes dievnams. Aizpute, Kuldīgas iela 2. Interjera skice. 20.11.2008. Papīrs, rapidogrāfs, zīmulis. 21 x 29 cm. LAM 9429/S5

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs lepojas ar 2017. gadā kolekcijā iekļauto skapi un vitrīnu no Madonas novada Mētrienas pagasta, ar ko tiks papildināta “Kalnavēveru” dzīvojamās mājas jaunā ekspozīcija Vecpiebalgā.

Savukārt Latvijas Sporta muzejs starp nozīmīgākajiem kolekcijas papildinājumiem 2017. gadā min: Valda Muižnieka Olimpisko sudraba medaļu basketbolā (Roma, 1960); Starptautiskās Olimpiskās komitejas augstāko apbalvojumu – Olimpisko ordeni, kas pasniegts Latvijas Olimpiskās komitejas Goda prezidentam Vilnim Baltiņam (Rīga, 2011); Latvijas olimpiešu, t.sk. godalgoto vietu ieguvēju, sporta relikvijas – modernās pieccīņas pārstāves Jeļenas Rubļevskas, šķēpmetēju Ineses Jaunzemes un Vadima Vasiļevska, ātrslidotājas Ilondas Lūses, bobslejista Gunta Oša priekšmetus un smagatlēta un vieglatlēta Kārļa Vītiņa apbalvojumus un diplomus (20. gs. 10.–20. gadi). Raksturojot savu komplektēšanas politiku, muzejs paskaidro, ka “krājums veidots kā Latvijas sporta vēstures liecību krātuve, kas plašai sabiedrībai sniedz visaptverošu priekšstatu par sporta nozīmi un attīstību, sekmējot tādu kolekciju veidošanos, kas atspoguļo nozīmīgus sporta procesus un personu sasniegumus laika posmā no 19. gadsimta līdz mūsdienām. Muzeja jaunieguvumi atspoguļo prioritārās krājuma komplektēšanas tēmas – Latvijas Olimpiskās kustības vēsturi un sportu atjaunotajā Latvijas republikā.”

2 - LSM 21.698.png

2-2.png

Medaļa Valdim Muižniekam par izcīnīto 2. vietu basketbolā PSRS izlases sastāvā XVII Olimpiādes spēlēs Romā (Itālija), 1960. gada 10. septembrī. Medaļas dizains: Giuseppe Cassioli (Itālija, 1865–1942), izgatavota Stabilimenti Artistici Fiorentini – Firenze (Florence, Itālija). 1988. gadā Valdis Muižnieks uzdāvināja medaļu ķirurgam ortopēdam Kristapam Jurim Keggi pateicībā par sarežģītas gūžas operācijas veikšanu. LSM 21.698

3 - LSM 21.653.png

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) augstākais apbalvojums – Olimpiskais ordenis, piešķirts Latvijas Olimpiskās komitejas Goda prezidentam Vilnim Baltiņam par ieguldījumu Olimpiskās kustības attīstībā. Ordeni V. Baltiņam pasniedza SOK prezidents Žaks Roge svinīgā ceremonijā Olimpiskajā sporta centrā Rīgā, 2011. gada 19. februārī. V. Baltiņš ir pirmais augstā apbalvojuma saņēmējs Latvijā. Izgatavotājs G. D. E. Bertoni, Milāna (Itālija). LSM 21.653

Saistībā ar diskusiju, īpaši saistoši šķita noskaidrot, kā Nacionālajā muzeju krājumā ienāk 21. gadsimta liecības un cik liels ir to īpatsvars starp 2017. gada jaunieguvumiem. Tas, protams, aktualizē arī jautājumu par kritērijiem, taču šī sarežģītā problemātika jāatstāj citai sarunai.

Statistika, ko uzrāda aptaujātie muzeji, ir intriģējoša, jo atklāj visai augstu interesi par laikmeta liecību iekļaušanu muzeju kolekcijās. Tā, piemēram, Latvijas Sporta muzejā 260 priekšmeti (33 %) no 2017. gada jaunieguvumiem pārstāv 21. gadsimtu, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā – 197 (40 %), Kuldīgas novada muzejā – 192 (24 %), LKA Rīgas Kino muzejā – 192 (22 %), Turaidas muzejrezervātā – 145 (18 %, t.sk. arheoloģisko izrakumu fotofiksācijas, gleznas, balvas, diplomi), Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – 102 (28 %), Latvijas Arhitektūras muzejā – 91 (24,7 %), Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā – 11 (2 %, t.sk. tautas lietišķās mākslas kolekciju).

grafiks-03.jpg

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laikmeta aktuālās mākslas kolekcionēšana izvirzīta par vienu no komplektācijas prioritātēm. Starp jaunieguvumiem ir gan stājmāksla – dažādi tradicionālie un laikmetīgie mediji –, gan dizains (25 gleznas, 20 grafika darbi, 13 fotogrāfijas, 19 laikmetīgo mediju darbi (video, instalācijas, objekti), 19 dekoratīvās mākslas un dizaina darbi), iepirkto autoru lokā pārstāvot dažādu paaudžu māksliniekus.

Rakstniecības un mūzikas muzejā, kur galvenā 2017. gada aktualitāte bija apgūt iepriekšējā periodā saņemto, bet neapstrādāto vēsturisko materiālu, apmēram 300 priekšmeti tomēr pārstāv 21. gadsimtu. Tie ir fotoattēli, iespieddarbi, grāmatas, periodika, korespondence, mākslas darbi, piemiņas lietas, rokraksti un skaņu ieraksti.

Ventspils muzejā 21. gadsimtu starp jauniegūtajiem priekšmetiem pārstāv digitālās fotogrāfijas, kuras tiek iegādātas Ventspils muzeja veidotās pilsētas hronikas vajadzībām (15 komplekti), vietējo mākslinieku mākslas darbi (4 gleznas), Ventspils literātu jaunākie izdevumi, oriģinālilustrācijas Herberta Dorbes bērnu dzejai.

Aktuālos notikumus Rīgā fotogrāfijās kolekcionē Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. 2017. gadā viņu krājums papildināts ar XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku karogu, dažādu partiju reklāmas uzrakstiem, suvenīriem ar sporta reklāmu uzrakstiem (piemēram, Rīgas maratonu), modes dizaina oriģināldarbiem – salonā “RF/rousi fasion” darinātu kostīmu u.c.

Latgales Kultūrvēstures muzejā aktuālo laiku pārstāv sekojoši jaunieguvumi: Dudenieku un N. Dzalba mūsdienu Latgales keramikas autordarbi, mākslas darbi, kas iepirkti no tradicionālās Rudens izstādes, Pirmā Latgales kongresa simtgades pasākuma aktivitāšu priekšmeti (piemiņas monēta, iespieddarbi u.tml.) un pasākumu digitālas fotogrāfijas.

AG_4665.png

Inga Meldere. Vertex F. 2017. Audekls, UV digitālā druka, akrils, eļļa. 220 x 160 cm. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, VMM AG-4665, pirkts par Kultūras ministrijas konkursa finansējumu

AS_1722.png

Katrīna Neiburga. Satiksme. 2003. Video. 18’25 min. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, VMM AS-1722

104_simfonijas1.png

Krišs Salmanis. 104 simfonijas. 2014. Skaņuplate. 30’26 min, 3+A/P. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, VMM AS-1723

RTMM_578257(1)-Verdins_Karlis.png

RTMM_578257(2)-Verdins_Karlis.png

Izzūdoša parādība 21. gadsimtā – Kārļa Vērdiņa dzejolis "Vēstules Solveigai" autora rokrakstā. 2007. gada marts. Iekļauts krājumā “Es” (2008). Rakstniecības un mūzikas muzejs, RTMM 578257 

Lielākā daļa priekšmetu Nacionālajā muzeju krājumā nonāk kā dāvinājumi vai novēlējumi un pirkumu proporcija starp tiem ir ļoti neliela. Līdz ar to par stratēģisku krājuma komplektēšanu var būt runa retos gadījumos; daudziem muzejiem galvenie lēmumi Krājuma komisijās jāpieņem, atbalstot vai noraidot dāvinājumus. Statistika aptaujas respondentu vidū ir gandrīz šokējoša:  2017. gadā Rīgas Kino muzejā un Latvijas Arhitektūras muzejā nav neviena pirkuma, Kuldīgas Novada muzejā iepirkts 1 priekšmets, Rakstniecības un mūzikas muzejā – 6, Latvijas sporta muzejā – 14, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā – 15, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā – 20, Latgales Kultūrvēstures muzejā – 23,  Turaidas muzejrezervātā – 44 un tikai pāris muzeji var lepoties ar lielākiem iepirkumiem. Tāds ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kura kolekcija papildināta ar 154 pirktām krājuma vienībām, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs ar 290 vienībām un Ventspils muzejs ar 294 vienībām.

grafiks-04.jpg

Šie skaitļi lielākoties ir anonīmi un precīzai situācijas izpratnei tos būtu jāpapildina ar summām, kas tērētas par pirkumiem. Taču centrālais jautājums ir par finansējumu – ar ko muzeji var rēķināties vai uz ko tie var pretendēt, komplektējot savas kolekcijas?

Kopš 2015. gada valsts nozīmes muzejiem reizi gadā Kultūras ministrija rīko aizklātu konkursu krājuma papildināšanai, bet citi akreditētie muzeji var piedalīties Valsts Kultūrkapitāla fonda sludinātajā konkursā “Muzeju nozares attīstības programma un muzejisko priekšmetu iepirkums”. Taisnības labad gan jāmin, ka tajā muzeji vairāk cenšas piesaistīt naudu ekspozīciju attīstībai, kas, lielākoties, ir publiski redzamākā viņu darbības daļa (un ļauj palielināt apmeklējumu). Kā liecina 2017. gada konkursa rezultāti, kolekciju iepirkumus par Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu naudu veicis Valkas Novadpētniecības muzejs, Talsu novada muzejs, Ventspils muzejs un Rīgas Porcelāna muzejs, turklāt par nelielām summām, kas svārstās amplitūdā no 350 līdz 2050 eiro.

No aptaujātajiem muzejiem Kultūras ministrijas konkursu ir izmantojis Turaidas muzejrezervāts, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Rakstniecības un mūzikas muzejs ar Kultūras ministrijas atbalstu veicis savu vienīgo gada pirkumu – Eduarda Virzas rokrakstus un korespondenci. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs iegādājies abas minētās Augusta Jullas 20. gadsimta sākuma jūgendstila vāzes, Induļa Zariņa “Pašportretu” (1986), starptautiski atzītās, bet līdz šim kolekcijā nepārstāvētās mākslinieces Ingas Melderes gleznu “Vertex” (2017) un Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna plašu rezonansi iemantojušo kopdarbu “Altāris” – video, kas 2006. gada Lieldienās veica sakrālu funkciju Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcā.

Atsevišķos gadījumos finansējums krājuma papildināšanai ir iezīmēts muzeja gada budžetā, kā tas ir Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (“ik gadu muzejs daļu no kapitālajiem ieguldījumiem paredzētā finansējuma plāno novirzīt šim mērķim, tomēr pieejamā finansējuma apjoms gada ietvaros var mainīties atkarībā no muzeja pamatdarbības aktuālajām nepieciešamībām”), Turaidas muzejrezervātā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Tukuma muzejā (apm. 9000 eiro apjomā), Ventspils muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā un, iespējams, vēl vairākos citos, par kuriem ziņas šoreiz nav bijušas pieejamas.

Un te atkal jāatgriežas pie jautājuma, kam, garām ejot, nācies pieskarties visa raksta garumā, – par atklātību vai, precīzāk, tās trūkumu muzeju nozarē, sākot no nepubliskotām krājumu komplektēšanas politikām, aizklātiem konkursiem un to rezultātiem un nevēlēšanos iesaistīties dialogā. Biežākā reakcija uz izsūtītajiem aptaujas jautājumiem bija klusums, taču atsevišķi muzeji atbildēja ar klaju neuzticības izrādīšanu, vai nu atklāti paužot, ka prasītā informācija ir pārāk sensitīva, vai minot, ka cita profila muzeju speciālisti nespēs pareizi (!) uztvert un interpretēt saņemtās atbildes. Tāpēc pateicība visiem muzejiem, kas iesaistījās sarunā un dalījās priekā par Nacionālā krājuma jaunajām bagātībām.

Paldies Rakstniecības un mūzikas muzeja direktores vietniecei krājuma darbā Inetai Antonei, Latvijas Arhitektūras muzeja galvenajai krājuma glabātājai Inārai Appenai, Rīgas Kino muzeja vadītājai Zanei Balčus un galvenajai krājuma glabātājai Laimai Mincenofai, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma uzskaites un digitalizācijas sektora vadītājai Zigrīdai Ciematniecei, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietniecei krājuma darbā Ivetai Derkusovai, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītājai Dainai Krauklei, Turaidas muzejrezervāta galvenajai krājuma glabātājai Līgai Kreišmanei, Latvijas Sporta muzeja galvenajai krājuma glabātājai Solvitai Lomanovai, Kuldīgas novada muzeja galvenajai krājuma glabātājai Elitai Pūrītei, Ventspils muzeja Krājuma nodaļas vadītājai Maijai Štrumfai, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja galvenajai krājuma glabātājai Juzefai Unzulei, Latgales Kultūrvēstures muzeja galvenajai krājuma glabātājai Danai Zelčai!

 

Titulā: Šķēpmetējas Ineses Jaunzemes XVI Olimpiādes spēļu dalībnieces starta numurs, Melburna (Austrālija), 1956. LSM 22.032. No Latvijas Sporta muzeja arhīva

Daina Auziņa

Mākslas vēsturniece, LNMM krājuma darba vadītāja | Art Historian, Collection Manager at the Latvian National Museum of Art