Kaspars Strods. Daudzšķautņainā Livonija jeb atskats uz Latvijas Nacionālā vēstures muzeja jaunāko ekspozīciju – “Livonijas pilis”

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) turpina paplašināt savu ekspozīciju klāstu Rīgas pilī. Šoreiz muzeja speciālistu un viņu sadarbības partneru uzmanības centrā nonākusi būtiska Latvijas vēstures stāsta daļa – Livonijas valsts un tās pastāvēšanas laikā uzbūvētās 160 mūra pilis. Jo senāka vēsture, jo mazāk mēs zinām un vairāk balstāmies dažādos pieņēmumos un mītos. Tas noteikti attiecināms arī uz Livonijas valsts pastāvēšanas laiku. Manuprāt, tieši tāpēc LNVM ekspozīcija “Livonijas pilis” vērtējama kā būtisks notikums ne tikai muzeju, bet arī citu atmiņas institūciju piedāvātā satura un zināšanu klāsta ziņā.

Ekspozīcija izvietota Rīgas pils velvju pagrabā. Pirmais, kas iekrita acīs, ienākot ekspozīcijā, saistās ar tās vizuālo noformējumu. Proti, izvēlētais dizaina risinājums – rūsgani brūnais krāsas tonis – teju ideāli pieskaņojas pagrabstāva velvēs redzamajiem ķieģeļiem. Citējot ekspozīcijas autorus, “polimērbetona veidotā grīda izmantota ekspozīcijas izveidei – tā piepacelta kā levitējoša taka, kas apmeklētāju ved cauri dažādām Livonijas piļu stāsta tēmām”[1]. Šīs takas (“ceļa”) sānos abās pusēs izvietotas divas punktveida līnijas, kas acīmredzot paredzēts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī tiem, kuri aizrāvušies ar ekspozīcijas apskati.

Gluži tāpat kā ekspozīcija “Straumējot laiku” arī “Livonijas pilis” veidota LNVM sadarbībā ar arhitektu Didzi Jaunzemu (SIA “DJA”), kuram tika uzticēts ekspozīcijas dizains un scenogrāfija, savukārt SIA “SOLAVI” un SIA “AD PRODUCTION” uzņēmās ekspozīcijas ražošanu un multimediju sagatavošanas darbus.[2] Tieši Didža Jaunzema dizaina risinājumu rokraksts, manuprāt, ekspozīcijā pamanāms visai uzskatāmi. Tajā dominē koka detaļas un, kas mani personīgi uzrunāja visvairāk, minimālisms, bet šī vārda labākajā nozīmē. Jāpiezīmē, ka dizainā kārtējo reizi jūtama arī uzņēmuma “Latvijas Finieris” klātbūtne – cerams, ka šāda sadarbība notiks arī pie citu muzeja ekspozīciju un izstāžu radīšanas.

Jāatzīst, ka ir saprotama muzeja vēlme uzticēties jau veiksmīgi īstenotām līdzšinējām iecerēm, tomēr visu ekspozīcijas apskates laiku nepameta sajūta, ka trūkst kāda pārsteiguma efekta. Iespējams, tas saistās tieši ar iepriekšējā ekspozīcijā – “Straumējot laiku” – redzēto. Un tā nav kritika pašai ekspozīcijai, bet vairāk gan domas par to, vai nepienāks mirklis, kad attapsimies pie tā, ka daudzos muzejos redzēsim līdzīga dizaina izstādes un ekspozīcijas. Neapšaubāmi, ka šajā gadījumā nāk prātā vairāki dizaina biroja “H2E” Latvijas muzejos veidotie ekspozīciju un izstāžu piemēri. Šis laikam vairāk ir jautājums nozares tirgum un pieejamajām izvēles iespējām… Līdz ar to rodas retorisks jautājums – vai nebūtu laiks drosmīgām pārmaiņām tieši no dizaina aspekta?

Ekspozīciju var iedalīt divās daļās. Pirmajā uzmanība galvenokārt pievērsta Livonijas piļu arhitektūrai, to militārajai nozīmei, tostarp bruņojuma attīstībai, savukārt otrā stāsta par piļu tuvumā esošo iedzīvotāju sabiedrisko struktūru, ikdienas (saimniecisko, reliģisko u. c.) dzīvi. Šāda pieeja ļauj nedaudz atkāpties no ierastā militāri politiskā ietvara, bet palūkoties uz Livonijas vēsturi caur dažādu sabiedrības kārtu skatu punktiem. Šo tematu ilustrēšanai ekspozīcijas autori izmantojuši plašu LNVM krājumos pieejamo materiālu klāstu[3], kas iegūti daudzu Livonijas piļu tuvumā veikto arheoloģisko izrakumu laikā. Turklāt ekspozīcijas tematiskās sadaļas papildina arī dažādi audiovizuāli risinājumi – video instalācijas, hologrammas, skārienjutīgie ekrāni, gaismu efekti u. c. Būtiski, ka izvēlētie digitālie rīki nerada sajūtu jeb, precīzāk, tie neprevalē pār ekspozīcijā iekļautajiem priekšmetiem. Principā tie viens otru veiksmīgi papildina. Piemēram, digitālajos ekrānos piedāvāti viduslaiku bruņu un ieroču demonstrējumi. Turklāt tieši ar video instalāciju palīdzību apmeklētāji tiek iepazīstināti ar Livonijas perioda apģērbiem un senajiem amatiem. Tamlīdzīga pieeja ne tikai uzskatāmi, caur vizuāliem piemēriem, parāda konkrētā vēsturiskā perioda militārās un sadzīves nianses, bet, vienlaikus ieliekot to atbilstošā vēstures kontekstā, “dod balsi” konkrētajam muzeja priekšmetam, kas to “atbrīvo no statiska vēstures liecinieka statusa”. Nereti tieši caur audiovizuālajiem piemēriem tiek labāk izprasti attiecīgie vēsturiskie notikumi un procesi.

Neapšaubāmi, Livonijas vēsture ir interesants un vienlaikus arī sarežģīts laika periods, tostarp raugoties no muzeju krājuma perspektīvas. Galu galā, senāku vēstures periodu atspoguļošana, kuros nav jaunākajiem laikiem ierasto fotogrāfiju vai dokumentāru artefaktu, rada zināmus izaicinājumus, sevišķi attiecībā uz viduslaiku periodu. Neraugoties uz to, manuprāt, konkrētās ekspozīcijas autoriem to izdodas apspēlēt ar moderno tehnoloģiju starpniecību. Viens no šādiem risinājumiem ir arī trīsdimensiju Ikšķiles pils un baznīcas rekonstrukcijas vizualizācija, kas rada priekšstatu par konkrēto celtņu arhitektūru un vēsturisko attīstību dažādos laika periodos.

Pievēršoties ekspozīcijas saturam – mani visvairāk uzrunāja sadaļa “Aiz pils vārtiem”, kur stilizētā un uzskatāmā veidā parādīta ordeņa pils uzbūves struktūra. Tieši nelielās vizualizācijas stilizētajās koka pils telpās “atdzīvina Livonijas vēsturi” un piesaista apmeklētāju uzmanību. Būtiska loma ekspozīcijā atvēlēta spēlēm jeb Livonijas perioda izklaidēm. Turklāt ne tikai caur ierasto vēsturisko priekšmetu stāstu prizmu, bet arī padomājot par apmeklētāju praktisko iesaisti – interaktivitāti. Piemēram, jebkuram ir iespēja apsēsties un vēsturiskā atmosfērā netraucēti izbaudīt šaha, dambretes vai kādu citu galda spēli. Turklāt nav nepieciešamas priekšzināšanas, jo ir radīta iespēja apgūt vairāku galda spēļu noteikumus tieši ekspozīcijas telpās. Neviļus radās priekšstats, ka ekspozīcijas autori apzināti vai neapzināti cenšas apmeklētājus izraut no “gadžetu” varas un veicināt cilvēku vēlmi izzināt ekspozīciju caur personīgās pieredzes prizmu. Vismaz apmeklējuma laikā novērotais liecina, ka cilvēki labprāt izmanto šo iespēju.

Ekspozīcijā nav aizmirsts arī par visjaunākajiem tās apmeklētājiem, jo sadaļā “Bērns pilī” radīta iespēja no koka salikt Livonijas pili. Ekspozīcijas beigu sadaļā “Reliģija un laiks” klausāmi gregoriāņu dziedājumi, tomēr radās sajūta, ka piedāvātos skaņdarbus varēja veidot konsolidētākus, ne tik apjomīgus, jo, manuprāt, ilglaicīgi noturēt apmeklētāju uzmanību ir grūti.

Ekspozīcijā “Livonijas pilis” redzamie teksti sagatavoti maksimāli koncentrēti jeb tā sauktajā vienkāršajā valodā. Jāpiebilst, ka šāda prakse pēdējos gados muzeju izstādēs un ekspozīcijās kļūst aizvien pamanāmāka. Tas gan nenozīmē, ka ekspozīcijas piedāvātais stāsts noreducēts līdz pilnīgai vienkāršībai, jo tiem, kuriem ir padziļināta interese par Livoniju, izvērstāka informācija pieejama muzeja speciālistu sagatavotā audiogida versijā. Protams, kā jau pēdējos gados ierasts, ekspozīcijas saturs pieejams arī angļu valodā. 

Autori ne tikai padomājuši par apmeklētāju “aizvešanu” vairāku gadsimtu tālā Livonijas vēsturē, bet arī nav palaiduši garām iespēju ieskicēt, kas ar tās kultūrvēsturisko mantojumu – pilīm – noticis vairākus gadsimtus pēc valsts sabrukuma. Tam līdzi var izsekot interaktīvajā laika kartē. Tādējādi apliecinot, ka Livonija nav tikai sens pagātnes stāsts, bet liecības par to vairāk vai mazāk atrodamas arī mūsdienu apdzīvoto vietu pilsētvidē. Ņemot vērā LNVM mājvietas vēsturisko mantojumu, ieskicēti arī pašas ekspozīcijas telpas – Rīgas pils velvju pagraba – vēstures aspekti, tādējādi veidojot tiltu starp pagātni un mūsdienām. Visnotaļ pamanāma ir ekspozīcijas autoru vēlme, lai “Livonijas pilis” nekļūst par sava veida muzeja “eksponātu”. Tas izpaužas ar regulāru publisku pasākumu, piemēram, tematisku ekskursiju, organizēšanu.

Kopumā ekspozīcija šķiet panāk savu pamatmērķi – iepazīstina ar Livonijas daudzšķautņaino un sarežģīto vēstures stāstu. Tomēr mani nepameta arī zināma nepabeigtības sajūta… Iespējams, tas saistīts ar cerībām par kādu konceptuālu pārsteigumu, piemēram, dizaina risinājumu ziņā. Neskatoties uz nelielo dežavū sajūtu dizaina risinājumos, ekspozīcija tomēr atstāj kvalitatīvi izstrādāta un viegli uztverama muzeja produkta iespaidu. Īsāk sakot – aizejiet un iepazīstieties ar daudzpusīgo Livonijas vēstures stāstu!

Foto: Kaspars Strods