Nesenā dalība MuseumNext rīkotajā Digitālo izstāžu samitā (Digital Exhibitions Summit), prezentējot Žanis. A multi-plot documentary made for virtual reality, rosināja interesi no jauna ieskatīties Anglijas muzeju forumu aktuālajā piedāvājumā.
No jauna, jo, studējot Lesteras Universitātes Muzeja studiju skolā, līdzās studiju maksai (līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības (ES), studiju maksa ES pilsoņiem Anglijā bija pielīdzināta) savulaik pat maksājām viena individuālā biedra maksu, lai ikmēnesi saņemtu Muzeju asociācijas (Museums Association) izdoto Museums Journal līdz ar atlaidi uz asociācijas rīkotajām profesionālās tālākizglītības konferencēm, kuras tolaik vēl notika klātienē un visbiežāk – ērti sasniedzamajā Londonā.
Noslēdzot studijas, 2009. gada jūlijā kopā ar Muzeju valsts pārvaldi “Moderna muzeja menedžmenta programmā” rīkojām konferenci ar brīnišķīgu moto: “Ceļā uz iekļaujošu muzeju – jaunas menedžmenta kultūras veidošana”.
“Moderna muzeja menedžmenta programma” tika pieteikta kā Muzeju valsts pārvaldes reakcija uz situāciju muzeju nozarē globālās ekonomiskās krīzes apstākļos, kuras sekas tika smagi izjustas arī Latvijā (tostarp muzeju nozarē). Lai stiprinātu muzeju profesionālo kapacitāti pievilcīga un pieprasīta muzeja produkta radīšanai un virzīšanai kultūras patēriņa tirgū, programmā tika organizēti vairāki profesionālās tālākizglītības pasākumi un situācijas izpētes aktivitātes.
Anglijas Muzeju asociācija tobrīd bija zenītā gan kā muzeju akreditācijas (reģistrācijas) un profesionālās tālākizglītības rīkotāja, gan kā populārā muzeju žurnāla izdevēja. Nebija šaubu par to, ka Rīgas Brīvostas pārvaldes telpās rīkotajā konferencē gribam redzēt asociācijas prezidentu, muzeju konsultantu, profesoru Stjuartu Deivisu (Stuart William Davies, 1953–2022).
Angļu profesors Deiviss pirms publiskās runas drošības pēc pakonsultējās ar latviešu profesoru un konferences tulkotāju Viktoru Freibergu (1955–2022), vai tas pratīs nolasīt angļu sausajā humorā izteiktu metaforu – Things can only get better (ar to saprotot, ka, atsitoties pret bedres dibenu, turpmāk var iet vienīgi labāk) –, un konference varēja sākties.
Saturiski to papildināja akadēmiskās autoritātes ziņā nemainīgi noturīgās Lesteras Muzeju skolas profesoru – Rosa Perija (Ross Parry) un Ričarda Sandela (Richard Sandell) – priekšlasījumi par muzeju tehnoloģijām, mārketingu un iekļaušanu.
Konferenci moderēja Latvijas Kultūras akadēmijas muzeoloģijas maģistrantūras programmas ilggadējā pasniedzēja, Lesteras absolvente Astrīda Rogule, savā ziņā šādi iezīmējot konkrētās muzeju skolas domāšanas veida tradīcijas noturību Latvijas muzejniecībā 21. gadsimta pirmās desmitgades sākumā.
Tikmēr Eiropā senākās Muzeju asociācijas (dibināta 1889. gadā) pozīcijas attiecībā uz profesionālās tālākizglītības un domapmaiņas centrālā nodrošinātāja lomu mainās tieši šajā laikā – nepastarpināti saistībā ar 2008. gada globālo ekonomisko krīzi.
Tieši 2009. gadā Londonā muzeju entuziasts Džims Ričardsons (Jim Richardson) nodibina MuseumNext. Īsā laikā klātienes konferenču programma, un īpaši digitālā platforma, kļūst par nopietnu profesionālās tālākizglītības un domapmaiņas alternatīvu asociācijas piedāvājumam. Izrāvienu globālajā muzeju inovāciju tirgus saziņas telpā MuseumNext veic jau nākamās globālās krīzes – Covid-19 – laikā, pilnībā pārejot uz tiešsaistes konferenču formātu, šādi demokratizējot satura pieejamību un būtiski paplašinot auditoriju.
Šobrīd, 17 gadus pēc dibināšanas, MuseumNext sevi pamatoti piesaka kā globālu platformu angliski runājošajai muzeju kopienai: “No Tokijas līdz Sanfrancisko, no Sanpaulu līdz Berlīnei muzeju profesionāļi izmanto mūsu virtuālo konferenču programmu, lai gūtu ieskatu reālajā muzeju darba pasaulē un galva nebūtu jālauza vienam pašam.”
2009. gadā tiek dibināts vēl arī cits redzams muzeju domapaiņas forums – Museum Ideas. Atšķirībā no MuseumNext tas nekad pilnībā nepāriet uz digitālo formātu, bet spītīgi turpina rīkot pasākumu programmu un ikgadējo konferenci klātienē un vienmēr vienuviet – Londonā.
Tāpat konsekventi tiek uzturēta arī žurnāla MuseumID drukātā versija un grāmatu sērija. Pieeja ir akadēmiskāka, līdz ar to tuvāka asociācijai. Tomēr dažas – galvenokārt muzeju nozares profesionālo standartu uzturēšanas – funkcijas tai atņemt nevar.
Kamēr muzeju reģistrēšanu Anglijā turpina organizēt asociācija, aptverot 8000 individuālo biedru, 580 institucionālo biedru un 250 korporatīvo biedru, tā ir un paliek nozares galvenā profesionālā autoritāte (ICOM un citām starptautiskām muzeju organizācijām Lielbritānijā, bet jo īpaši Anglijā, ir salīdzinoši maza ietekme).
Ar desmitgades atstarpi secīgi sekojošās globālā ekonomiskā un pandēmijas krīze gluži kā ilustrācija ekonomista Šumpētera (Joseph Alois Schumpeter) popularizētās radošās destrukcijas teorijai piemērojama arī muzeju nozarei.
Šajā klasiskajā teorijā radošai destrukcijai vienlaikus būtu jārada inovācijas, kas savukārt radītu jaunus tirgus, un jālikvidē vecās, jau iedibinātās nozares. Novecojušo biznesa modeļu vietā būtu jānāk jauniem, tādējādi veicinot ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un produktivitāti.
Saprotams, ka šāda ekonomiskā teorija var darboties un, kā mēs redzam no minētajiem piemēriem, faktiski arī darbojas tur, kur tai ir pamats darboties – globālajā tirgū. Muzeju komunikatīvā telpa lielā mērā ir angliski runājoša telpa. Inovācijām muzeju nozarē līdz ar to ir pamats notikt, ja tai pieslēdzamies.
Protams, līdz ar dalību tādā pasākumā kā MuseumNext, īpaši tā prestižākajā (jo inovāciju izteiksmē vispiesātinātākajā) Digital Exhibitions Summit, mēs ļoti apzināti parakstāmies uz Endija Vorhola (Andy Warhol) savulaik ironiski pieteiktajām 15 slavas minūtēm, kas katram no mums pienākas. Jautājums – kādu saturu mēs katrs ieliekam savās 15 minūtēs?
Kamēr mediju ieguvumu nešaubīgi iegūst lielie globālā tirgus spēlētāji, īstais satura un, gribētos teikt, izglītojošā darba ieguvējs no piecus gadus ilgušā projekta, Žaņa Lipkes memoriālam sadarbojoties ar Mineapolisā dzīvojošo radošo tehnologu Koriju Maklaudu (Cory McLeod), no drošas nāves izglābtās Hannas Šternas Izraēlā dzīvojošo meitu Ilanu Avimoru, citiem radošajiem un muzeju nozares kolēģiem vienlīdz Latvijā un Vācijā, būs tas nesteidzīgais apmeklētājs, kurš atradīs ceļu uz vislabāk apslēpto muzeju Rīgā.
Vai arī tas kājāmgājējs Berlīnē, kurš nejauši uzdursies nule kā bruģī ievietotajiem, Šternu ģimenes locekļiem veltītajiem piemiņas akmeņiem Veterānu ielā 8 (Veteranenstrasse 8).
Prezentācijas "Žanis. A multi-plot documentary made for the virtual reality. MuseumNext Digital Exhibitions Summit 2026" video
Titulbilde: MuseumNext