2025. gads Talsu novada muzejam bija gads, kurā īpaši spilgti apliecinājās sena patiesība – muzejs nav tikai krājums, ēka vai izstāžu grafiks. Muzejs ir dzīvs organisms, kura nervu sistēmu veido cilvēki, bet imūnsistēmu – profesionalitāte, ētika un spēja izturēt spiedienu. Ne vienmēr kultūras spiedienu.
Jau sākotnēji jāuzsver, ka šis nav statistikas pārskats. Šeit nebūs apmeklētāju skaita līkņu, procentuālu pieaugumu vai samazinājumu tabulu. Šis ir mēģinājums fiksēt gada noskaņu, spriegumu un pieredzi – to, kas parasti paliek ārpus oficiālajiem atskaites dokumentiem, bet tieši veido institūcijas īsto biogrāfiju.
No malas skatoties, 2025. gads varētu šķist kā vēl viens secīgs gads muzeja hronikā. Izstādes, pētniecība, krājuma darbs, sadarbības projekti, izglītojošās programmas. Tomēr no direktora skatpunkta tas bija gads, kurā muzejs vienlaikus darbojās kā kultūras institūcija, publiskās politikas spogulis un neplānots performatīvās mākslas laukums.
Neraugoties uz ārējiem trokšņiem, muzejs savu pamatuzdevumu pildīja konsekventi. Tika turpināts darbs pie krājuma sakārtošanas, dokumentēšanas un pētniecības. Izstāžu programma apliecināja, ka novada muzejs spēj runāt gan par vietējo identitāti, gan plašākiem kultūrvēsturiskiem procesiem, neieslīgstot provinciālismā.
Par spilgtu šīs pieejas piemēru kļuva izstāde “Krišjāņu zvaigznājs” – ne tikai kā konkrēts projekts, bet kā principa apliecinājums. Tā parādīja, ka mazpilsēta var veidot izstādes, kas konceptuāli, saturiski un vizuāli nav sliktākas par tām, ko pierasts dēvēt par “ārzemju piemēriem”. Pat situācijā, kad nav iespaidīga budžeta, bet ir cilvēki ar zināšanām, drosmi un patiesu vēlmi strādāt. Šī izstāde apliecināja, ka kvalitāte nav ģeogrāfijas vai finanšu jautājums, tas ir attieksmes un profesionālās atbildības rezultāts.
Neraugoties uz politiskajiem līkločiem, pastāvīgo spriedzi fonā un bieži vien ar muzeja reālo darbu tieši nesaistītiem jautājumiem, tostarp par akreditācijas procesu, 2025. gads muzejam noslēdzās ar skaidru un nepārprotamu profesionālo rezultātu. Talsu novada muzeja attīstības stratēģija tika apstiprināta, un muzejs veiksmīgi akreditēts nākamajiem pieciem gadiem. Šis fakts ir būtisks ne tikai formālā nozīmē. Tas apliecina, ka muzeja darbība, virzība un kvalitātes kritēriji ir atzīti profesionālā līmenī, neatkarīgi no politiskās dienaskārtības svārstībām. Akreditācija šajā kontekstā kļūst par sava veida institucionālu apliecinājumu tam, ka muzejs darbojas saskaņā ar nozares standartiem, ar skaidru redzējumu un ilgtermiņa mērķiem.
No direktora skatpunkta, tas bija arī skaidrs signāls, ka stratēģisks darbs, konsekvence un profesionāla atbildība spēj noturēt institūciju stabilu pat situācijās, kad ārējie jautājumi mēdz novērst uzmanību no muzeja pamatuzdevumiem. Muzejs ne tikai izturēja šo periodu, bet iznāca no tā ar nostiprinātu statusu un skaidru nākotnes perspektīvu.
Īpaši nozīmīga bija muzeja loma izglītībā un sadarbībā ar skolām, jauniešu auditorijas iesaistē un profesionālajā diskusijā par kultūras mantojuma nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Šajos procesos muzejs konsekventi apliecināja, ka kultūra nav dekorācija, bet domāšanas veids. Taču 2025. gadu nebūtu iespējams raksturot pilnvērtīgi, nepieminot fenomenu, kuru varētu dēvēt par pašvaldības deputātu “interpretatīvo muzeoloģiju”.
Gada gaitā muzejs jeb, precīzāk, tā direktors kļuva par objektu publiskiem vērtējumiem, pieņēmumiem, pusfrāzēm un aizkulišu interpretācijām, kurās profesionāli kritēriji nereti tika aizstāti ar intuīciju. Dažbrīd radās iespaids, ka daļa deputātu muzeju uztver kā dekorāciju pat ne politiskajam, bet gan savam personiskajam naratīvam, nevis kā autonomu profesionālu institūciju. Vērtēšanas procesi, kuros vērtējums šķita zināms vēl pirms vērtēšanas sākuma, kļuva par sava veida interaktīvu performanci, kur skatītājs drīkstēja minēt – vai šis ir process vai tikai tā imitācija.
2025. gadā man bija tas gods (un apšaubāmais prieks) kļūt par Talsu novada muzeja simbolisko Eksponātu nr. 1. Ne stikla vitrīnā, bet publiskajā telpā. Dzīvs, runājošs, ar viedokli, tātad neērts. Ja tradicionāli muzejs eksponē priekšmetus, kas vairs neiebilst, tad šoreiz tika izmēģināta jauna pieeja – eksponāts, kurš uzdod jautājumus pretī. Šī inovācija ne visiem šķita pieņemama. Mana profesionālā darbība, kas iepriekš jau tā tika vērtēta ne pēc rezultātiem, pēkšņi tika skatīta caur prizmu “vai patīk” un “kā izskatās politiski”. Tā bija vērtīga pieredze antropoloģiskā ziņā, iespēja no iekšienes vērot, kā rodas mīts par direktoru, kurš, iespējams, ir pārāk neatkarīgs savam amatam.
2025. gads apliecināja, ka muzejs Talsos ir nepieciešams ne tikai kā vieta pagātnei, bet kā testa laukums demokrātijas kvalitātei. Tas parādīja, cik svarīgi ir skaidri nošķirt profesionālu izvērtējumu no politiska komforta.
2025. gada izskaņā šī pieredze ieguva arī institucionālu perspektīvu. Tika pieņemtas izmaiņas Muzeju likumā, kas ilgtermiņā paredz skaidrāku muzeju profesionālās autonomijas nostiprināšanu un to nodalīšanu no tiešas politiskas ietekmes. Šīs izmaiņas nav reakcija uz vienu konkrētu gadījumu vai vienu muzeju, bet gan būtisks solis visas nozares attīstībā. Pašvaldību pārvaldībā esošajiem muzejiem tas ir īpaši nozīmīgs pavērsiens. Tas nostiprina principu, ka muzejs nav politiskās dienaskārtības instruments, bet profesionāla kultūras institūcija, kuras darbība tiek vērtēta pēc skaidriem, nozares noteiktiem kritērijiem, nevis īstermiņa politiskā komforta vai personisku simpātiju skalas. Šis regulējums rada priekšnoteikumus stabilākai, prognozējamākai un profesionāli godīgākai muzeju videi nākotnē.
No 2025. gada skatpunkta, šīs izmaiņas ļauj secināt, ka pieredze, spriedze un diskusijas nebija veltīgas. Tās izgaismoja sistēmiskas problēmas un vienlaikus veicināja risinājumus, kas ilgtermiņā stiprinās muzeju kā neatkarīgu, kritiski domājošu un sabiedrībai būtisku institūciju lomu.
Īpaša pateicība pienākas Talsu novada muzeja darbiniekiem, kuri 2025. gadā turpināja strādāt kadru samazinājuma režīmā, uzņemoties papildu atbildību un slodzi, taču nezaudējot ne profesionālo kvalitāti, ne darba ētiku. Neraugoties uz ierobežotiem resursiem, muzeja ikdienas darbs, izstāžu veidošana, krājuma aprūpe, izglītojošās programmas un publiskā komunikācija tika nodrošināta augstā līmenī. Tas apliecina komandas kompetenci, savstarpējo uzticēšanos un spēju krīzes situācijās nevis samazināt ambīcijas, bet saglabāt kvalitāti. Šis ieguldījums nav izmērāms statistikā vai atskaitēs, taču tieši tas veido muzeja patieso vērtību. Bez šīs komandas 2025. gads Talsu novada muzejā nebūtu bijis ne saturiski tik pilnvērtīgs, ne profesionāli noturīgs.
Tas bija gads, kurā muzejs izturēja. Darbinieki izturēja. Un arī Eksponāts nr. 1 pagaidām palika uz postamenta nevis kā upuris, bet kā liecība.
Ja šo gadu kādreiz aprakstīs krājumā, tad pie anotācijas vajadzētu pierakstīt: 2025. gads ir periods, kurā Talsu novada muzejs apliecināja, ka kultūra nav klusa. Tā vienkārši runā citā tonī.
Fotogrāfija no Talsu novada muzeja arhīva